Mūsu nākamā pieturvieta ir Turcijas galvaspilsēta Ankara. Tā atrodas valsts vidienē un ir pavisam atšķirīga no Stambulas vai kūrortpilsētām.
Mūsu nākamā pieturvieta ir Turcijas galvaspilsēta Ankara. Tā atrodas valsts vidienē un ir pavisam atšķirīga no Stambulas vai kūrortpilsētām.
Ankarā ielidojam vēlu. Patīkamu pārsteigumu mums sagādā Latvijas vēstnieks Turcijā Ivars Pundurs, sagaidot pulksten vienos naktī viesnīcā. Nākamā diena sākas ar Ataturka (tulkojumā — turku tēvs) mauzoleja apmeklējumu.
Miers mājās, un miers pasaulē
Turki nelielās, ka šajā apvidū civilizācija ir bijusi jau pirms mūsu ēras. Tas vienkārši ir fakts. Par savu valsti viņi runā tikai kopš 1924. gada, kad pie varas nāca nacionālais lepnums — varonis Ataturks, virsnieks ar eiropeiskiem uzskatiem. Viņa idejas cieņā ir joprojām. Ataturks izveidoja modernu, uz demokrātiju virzītu, brīvu un sekulāru valsti, kur valsts vara ir atdalīta no reliģijas. Turcijas ārpolitikā joprojām ar lepnumu lieto Ataturka teicienu: “Miers mājās, un miers pasaulē.”
Turcija kopš 1952. gada ir NATO dalībvalsts. “NATO Turcijai dod drošības lietussargu un tuvina Rietumu vērtībām. Mums joprojām ir lielākā armija aliansē,” žurnālistiem skaidro Turcijas NATO un Eiropas drošības departamenta direktore. Daudz šaubu ir par Turcijas iespējamo iekļaušanos ES, taču NATO tā ir apliecinājusi kā līdzvērtīga un uzticama partnere. Turcija piedalās miera nodrošināšanas operācijās Afganistānā, Kosovā un Vidusjūras reģionā. Protams musulmaņu valstis neviennozīmīgi vērtē Turcijas dalību NATO. Ar saviem iznīcinātājiem tā piedalās arī Baltijas gaisa telpas kontrolē. Turcijā ir NATO mācību centrs, kurā apmācītas vairāk nekā 6 tūkstoši militārpersonas, tostarp no Latvijas, kā arī 60 Irākas militāristi.
Lepni, ka organizējuši NATO sammitu
2004. gadā Stambulas kongresu namā notika iepriekšējais NATO sammits. Turki lepojas, ka to organizējuši, un uzskata sammitu par vēsturisku, jo pirmo reizi piedalījās arī septiņas jaunās dalībvalstis — ievērojams delegāciju un cilvēku skaits. Stambulas sammits notika gadu pēc tam, kad dalībvalstu vidū radās domstarpības par karu Irākā. Bija jautājums, vai NATO vispār var pastāvēt kā nozīmīgs spēks, ja tā dalībvalstīm nav vienota viedokļa. Stambulas sammits apliecināja, ka dalībvalstis spēj nonākt pie vienota viedokļa. Turcija arī sammitu Rīgā uzskata par būtisku pavērsienu NATO attīstībā, jo tam būs simboliska nozīme — pirmo reizi tas notiks jaunā dalībvalstī.
Turcijā sammita organizācija sākusies gadu iepriekš. Tā kā pastāv terorisma draudi, liela vērība tika pievērsta drošībai. Ap kongresu namu bija noteikta slēgtā teritorija, kuru apsargāja un kurā varēja iekļūt tikai ar īpašām identifikācijas kartēm. Šajā teritorijā dzīvojošie tika īpaši pārbaudīti, tika izpētītas viņu biogrāfijas, draugi un paziņas. Nekādas diskusijas par šādu pasākumu pārspīlētību nav bijušas. Protams, stingro drošības pasākumu dēļ bijušas arī problēmas. Turki rosina latviešus ņemt vērā viņu pieredzi un, piemēram, interesēties par katras delegācijas īpašajām vajadzībām, domāt par atkritumu izvešanu, galdautu gludināšanu un pārtikas piegādi, jo šādi sīkumi viņiem izrādījusies problēma. Sammita laikā katras valsts vadītājam bijuši divi apsargi. Ja nu kas, tad viens apsargs sagrābtu valsts vadītāju un skrietu ar viņu prom. Šarmantā turciete Anila, kura bija iesaistīta sammita organizēšanā un mums stāstīja par tā niansēm, un izrādīja kongresu namu, atminas kuriozu — viņa steidzoties uzkāpusi uz kājas nevienam citam kā Berluskoni. Zibenīgi viņu sagrābuši apsargi un aiznesuši tālāk.
ES drīzāk pašlikvidēsies nekā uzņems Turciju
Kāpēc Turcijai ir vēlme iestāties ES? Vai turki paši to vēlas? Tie bija jautājumi, kurus uzdevām ikvienam, kuru satikām. Atbildes ir dažādas. Oficiālo institūciju pārstāvji mums skaidro, ka Turcijas virziens ir eiropeiski demokrātisks. Tas ir abpusēji izdevīgi. Āzijas stratēģijas izpētes centrā (ASAM), kas ir sabiedriska organizācija un kuru finansē privātas kompānijas, bet kura nodarbojas ar valsts izpēti, mums skaidro, ka Turcija ir tilts starp divām pasaulēm — rietumiem un austrumiem — un divām reliģijām — kristietību un islamu. Ja Turcija būs ES, tās sūtība būs izpratnes veicināšana, lai pasaule saprastu, ka reliģijām ir miermīlīgs raksturs. Musulmanis nav tas pats, kas terorists. Turcijā neviens terorismu nesaista ar reliģiju, kā tas ir rietumu pasaulē. “Visa pamatā ir izglītība. Jāsāk runāt par to, ka islams un terorisms nav savstarpēji saistīti. Un tāds ir visu musulmaņu valstu viedoklis. Tas jāskaidro eiropiešiem. Arī islama reliģiskajiem līderiem cilvēkiem jāskaidro reliģiju miermīlīgais raksturs,” skaidro ASAM prezidents Faruks Loģiģlu.
Centrā mūs cenšas pārliecināt, ka Turcija ir labs piemērs kā rietumu, tā austrumu pasaulei, ka arī musulmaņu valsts var būt demokrātiska un sekulāra, kad valsts konstitūcija balstās uz laicīgām vērtībām, nevis uz reliģiju. “Turcijā dzīvo 75 miljoni cilvēku, no tiem 99% ir musulmaņi. Kopš 1945. gada Turcija ir demokrātiska valsts un sievietēm ir balsstiesības,” piebilst F. Loģiģlu.
Savs skatījums uz Turcijas iespējām tikt ES ir mūsu gidam. Viņš uzskata, ka Turcija nekad netiks uzņemta ES, pat tad, ja absolūti visi priekšnoteikumi būs izpildīti. “ES drīzāk paziņos par pašlikvidāciju, nekā uzņems mūs,” smej gids. Viņš gan ir vienaldzīgs pret politiķu vēlmēm un domā, ka Turcijai nevajag ES. Arī ASAM pārstāvji piekrīt, ka Turcijas virzība uz ES ir samērā bīstams pasākums. Neuzņemšana var iedragāt valsts prestižu. “Lielākā daļa musulmaņu valstu gaida, kāda būs ES attieksme pret Turciju. Ja ES pateiks nē, musulmaņu valstis teiks: tā jau mēs domājām, ka ES ir tikai kristiešu klubs un tajā neielaiž demokrātisku valsti reliģisku atšķirību dēļ. Ja Turciju uzņems, tas būs apliecinājums, ka ES galvenā vērtība ir demokrātijas principi,” spriež ASAM prezidents.
Daudz runājām par prasībām, ko ES izvirza Turcijai, un tiem jautājumiem, kuros, kā šķiet, ir konceptuālas atšķirības, piemēram, Kipras jautājumā. Taujājām arī par to, kā ES normas varētu iedzīvināt Turcijas tirgū. Turki atzīst, ka tas būs sarežģīti. Vēl nedaudz par atšķirībām. Turcijā minimālā darba alga ir 500 liru, aptuveni rēķinot, tas ir 300 eiro, skolotāja alga — 700 eiro.
Ja kāds, dodoties uz Turciju, baidās no tirgus apmeklējuma, kur ir garšvielu, saldumu, lakatu, rotaslietu paradīze, tad bažas ir veltas. Turku tirgū neviens pircēju aiz rokas nerauj un ar preci neuzbāžas. Tiklīdz pircējs izrāda interesi, turks sāk savu neaprakstāmo tirgošanās mākslu. Tajā ir laipns smaids, skats acīs, kāds jauks kompliments, piedāvājums tikai tev. Varbūt tur arī slēpjas Turcijas valdzinājums, sajūta, ka tas viss domāts tev un tiek darīts tevis dēļ. Šo atšķirību, tāpat kā cieņas pilno attieksmi pret vecajiem cilvēkiem, īpaši savu māti un tēvu, un sievietēm, eiropieši vārētu pārņemt no Turcijas.
***
FAKTI
Turcija
• Turcijas galvaspilsēta: Ankara,
• valsts iekārta: parlamentāra republika,
• platība: 780 580 km2,
• iedzīvotāji: 75 miljoni,
• etniskais sastāvs: turki (85%), kurdi (12%), citi (arābi, armēņi, grieķi, ebreji u.c.— 3%),
• reliģija: islama sunnītu novirziens (99% iedzīvotāju ir musulmaņi)
• valoda: turku,
• alfabēts: latīņu.
