Uzziedēs pēc vairākiem gadiem

Jau rakstījām, ka akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes reģionā, Valkas pagastā pie Zīles ciema, 2021. gadā sākās Eiropas Savienības līdzfinansēts Kohēzijas fonda vides projekts, kura rezultātā tiek atjaunotas parkveida pļavas un ganības.

Vietas izvēli noteica vēsturisko datu izpēte par teritorijām, kas raksturīgas Vidzemes ainavai gar Gauju 100 gadu senā pagātnē, piemēram, pie Zīles ciema ir bijušas vairāk nekā 100 hektāru plašas pļavas, kurās aug atsevišķi ozoli (ir koki, kas saglabājušies līdz pat mūsdienām).

Zīlē būs jauna dabas taka

Kamēr norit pļavu atjaunošanas darbi, Zīles dabas taka apmeklētājiem ir slēgta jau kopš 2021. gada, informē LVM.

“2022. gada pavasara palos palu ūdeņi sabojāja un izmētāja gar Gaujas malu takas tiltiņus, līdz ar to pastaigu taka vairs nebija izmantojama. Ir sagatavots jauns takas projekts, ko realizēsim pēc atjaunošanas darbu pilnīgas pabeigšanas. Jaunā taka būs īsāka un no esošās atpūtas vietas nepilnu kilometru vedīs gar Gauju upes tecēšanas virzienā. Pēc pastaigas varēs atgriezties takas sākumpunktā esošajā atpūtas vietā, kuru paredzēts atjaunot un labiekārtot. Ainavas apskatei vēl pirms takas izveidošanas var izmantot esošās dabiskās brauktuves,” iesaka Gunta Dudele, LVM Austrumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja.

Zīles dabas taka ir informatīvi bagāta un interesanta dabas izziņas taka, kas veda pa Gaujas tuvumā esošajiem krasta biotopiem un piesaistīja dabas mīļotājus no Valkas, Smiltenes un citiem novadiem. Atjaunotā taka būs vērsta uz parkveida pļavu biotopa iepazīšanu. Tajā ir plānots izvietot informatīvus stendus, kas sniegs informāciju par palieņu pļavām, parkveida ganībām un tiem raksturīgo ainavu, augiem un kukaiņiem. Atjaunoto Zīles dabas taku LVM plāno atvērt 2025. vai 2026. gadā.

LVM uzsver, ka dabisko pļavu atjaunošana ir ilggadīgs un mērķtiecīgs process. “Nezinātājam, ieraugot zālāju teritoriju neilgi pēc atjaunošanas darbu veikšanas, var rasties šaubas, vai ar šķeldu klātajās platībās reiz tiešām uzziedēs pļava. Mūsu plāns ir, ka ar mērķtiecīgu apsaimniekošanu pēc vairākiem gadiem pļavās uzziedēs ļoti daudz pļavas augu. Sēklu bāzē dusošās sēklas, saņemot saules gaismu un siltumu, uzdīgs un pamazām ieņems savu telpu pļavās. Lai atjaunotās pļavas platības uzturētu, tās jau tiek un arī turpmāk tiks noganītas kombinācijā ar zāles un koku atvašu nopļaušanu,” skaidro Gunta Dudele.

Pļavu atjaunošanā saskaņota ikkatra detaļa

Gunta Dudele atgādina, ka 20. gadsimta 20. gados pļavas vietējie iedzīvotāji izmantoja lopu ganībām, pļāva sienu un tieši šāda saimniekošana nodrošināja gan tik vērtīgo pļavu, gan skaistās ainavas uzturēšanu. Padomju laikos teritorija apmežojās, jo mainījās zemju apsaimniekošanas modelis, – šeit vairs nebija mazo saimniecību, kas ganītu lopus, tāpēc pļavas, kas ir rets un vērtīgs biotops, aizauga. Tās pārņēma mežs.

Eiropas Savienības nozīmes biotops – parkveida pļavas un ganības, arī tāds, kādu LVM vairāk nekā 100 hektāru platībā atjaunojusi pie Zīles ciema Gaujas krastā, ir viens no retākajiem biotopiem Latvijā un viens no visstraujāk izzūdošajiem visā Eiropā.

Pļavas pie Zīles ciema atjaunotas arī bijušajā priežu plantācijā, kas pēdējās desmitgadēs savu funkciju vairs neveica un netika izmantota. Daļa no plantācijas saglabāta kā laikmeta kultūrvēsturiskā vērtība un iepriekšējo mežkopju veikuma liecība, informē LVM.

“Aizsargājamā ainavu apvidus “Ziemeļgauja” pļavu atjaunošanas darbi tika rūpīgi plānoti. Tie balstīti sertificētu dabas ekspertu atzinumos un saskaņoti ar Dabas aizsardzības pārvaldi un citām atbildīgajām institūcijām ikkatrā detaļā. Plānojot izcērtamos kokus un krūmus, atstāti bioloģiski vērtīgi jaunāki un vecāki koki, kas veido ainavu un ir nozīmīgas dzīvotnes aizsargājamām sugām. Daļa saulei atsegto bioloģiski veco lielu dimensiju koku, galvenokārt, ozoli, ir dižkoki,” piebilst Gunta Dudele.