Interesantas lietiņas. Saspringtā politiskā situācija visu atklāj kā uz delnas.Televīzijā, jautāti par Krimas aneksiju, neviens no partijas “Saskaņa” politiķiem neatzīst, ka tā bijusi okupācija. Protams, grūti apgalvot kaut ko citu, tādēļ “Saskaņas” politiķi cenšas visādi lavierēt – “es to tā nesauktu uzreiz par okupāciju, nav arī skaidrības par to, kas to visu vada” un tā tālāk. Taču pamatā nekā nosodāma Vladimira Putina rīcībai. Nodomāju, nu ir cauri ar šo partiju. Rudenī, kad būs Saeimas vēlēšanas, tā no sava līdz šim augstā pjedestāla kritīs, jo, kā liecina vairāki ziņu kanāli, pēc Ukrainas Putins nolēmis mest acis uz Latviju. Un kurš gan balsos par tādu partiju, kas stabulē Krievijas prezidentam no pakaļas (lai atceramies vien, kā inteliģence uzliesmoja pēc mūsu Valsts prezidenta vispārējā izteiciena). Tomēr nekā. Aptauju dati liecina pavisam kaut ko citu. Uz Eiroparlamenta vēlēšanām, kas notiks jau šomēnes, spriežot pēc aptauju datiem, “Saskaņa”, kā parasti, atrodas līderos. Un tas jau ir gluži nopietni. Nevar tā būt, ka apmēram puse Latvijas iedzīvotāju nezinātu “Saskaņas” līderu nostāju attiecībā pret Krievijas rīcību Ukrainā. Vairākas intervijas pēc kārtas vismaz trijos ziņu raidījumos skaidri apliecina šīs partijas Krievijas politikas aizstāvošo pozīciju. Kas rada šādu grūti izprotamu situāciju? Vai tiešām visi krievi būtu pret brīvu Latviju? Arī nav tiesa. Vismaz mazpilsētās dzīve rit mierīgi. Turklāt to, kuri nevēl labu mūsu valstij, salīdzinoši nav daudz, jo viņus var redzēt visur – Liepājā, Rīgā un Daugavpilī. Tas nozīmē, ka klusībā pret mūsu valsts neatkarību ir arī daļa latviešu. Tās ir sekas tam, ka tagad mūsu vadošie politiķi ar lepnumu runā par sekmīgu iziešanu no krīzes un daudzajiem veiksmes stāstiem, piemirstot pieminēt tādu sīkumu, ka tas viss izdarīts uz tautas rēķina, kas pašiem ļāva nepiedzīvot krīzi. Politiskā situācija daudz ko atklāj un, lai Dievs dotu, ka tā būtu arī laba skola.
