***

Tobrīd, kad ārā krīt sniegs, es atceros to tālo ziemu..

Tobrīd, kad ārā krīt sniegs,
Es atceros to tālo ziemu,
Kad naktīs nenāca miegs,
Jo domāju par Tevi vienu.
Es ļoti labi zinu un apzinos,
Ka nesagaidīšu no Tevis kaut
pāris vārdu,
Bet mana sirds Tev visu piedos,
Kaut biji tas, kas aizlauzi man
spārnus.
Bet es kā tāda muļķe,
Kā maza, naiva skuķe
Atkal un atkal sirds vientulībā
Atzīstos Tev mīlestībā…
***
laikam par daudz
viens pēc otra saucām,
laikam par daudz
viens pēc otra alkām,
laikam par daudz
jau tā tuvuma bijis,
lai tagad teiktu:
tas viss nu miris…
Lauvene