Otrdien Valsts Probācijas dienesta Valkas teritoriālo struktūrvienību apmeklēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti. Šīs darba vizītes mērķis bija iepazīšanās ar notiesāto elektroniskās uzraudzības ieviešanas gaitu un aprīkojumu, kā arī, lai ar Igaunijas Iekšlietu ministrijas ekspertiem pārrunātu šīs uzraudzības ieguvumus un arī iespējamās negatīvās tendences.
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis skaidro, ka jau no nākamā gada Latvijā kā alternatīvu ieslodzījumam plānots ieviest elektroniskās aproces. Šo jauninājumu paredzēts īstenot sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem. Komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka kaimiņvalstī notiesāto elektroniskā uzraudzība ieviesta jau 2007. gadā un ir uzskatāma par veiksmīgu piemēru.
Būs vajadzīga piekrišanaVizītes sākumā pasākuma dalībniekus ar prezentāciju par iecerēto notiesāto elektroniskās uzraudzības ieviešanas gaitu un nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un tā uzraudzību un kontroli iepazīstināja Valsts Probācijas dienesta (VPD) priekšnieka vietnieks Mihails Papsujevičs. Viņš skaidro, ka Latvijas gadījumā elektroniskajā uzraudzībā plānots izmantot radio frekvences tehnoloģiju. Līdzko aproce zaudēs saskari ar ķermeni, to kādu iemeslu dēļ notiesātais būs noņēmis no kājas, uzraugošā institūcija automātiski saņems trauksmes signālu. Elektroniskās uzraudzības aproces, kuras Latvijā plānots ieviest līdz 2015. gadam, nebūs paredzētas kādai konkrētai noziedznieku grupai. Visticamāk, vismaz elektroniskās uzraudzības ieviešanas sākumposmā tās plānots ieviest tādu notiesāto personu uzraudzībai, kuras pastrādājušas mazāk smagus noziegumus. Cilvēkiem, kuri pirms termiņa būs nosacīti atbrīvoti, piemērojot elektronisko uzraudzību, nevajadzēs obligāti 24 stundas diennaktī atrasties savā dzīvesvietā. Iepriekš saskaņojot maršrutu ar VPD, viņi varēs saņemt atļauju noteiktos laikos apmeklēt noteiktas vietas. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka viena no VPD funkcijām ir uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm. M. Papsujevičs uzsver, lai personu, kura būs nosacīti atbrīvota pirms termiņa no ieslodzījuma vietas, elektroniski uzraudzītu, vispirms būs jāsaņem šīs personas un tuvinieku piekrišana. Tas saistīts ar vairākiem nosacījumiem. Proti, lai elektroniskā uzraudzības sistēma darbotos, ir nepieciešama piekļuve elektrībai uzraugāmās personas dzīvesvietā. Otrs būtisks aspekts, vai uzraugāmā persona varēs norēķināties par izmantoto elektronenerģiju. Pirms šī procesa ieviešanas ir vēl daudz jautājumu, taču VPD speciālisti ir gatavi tam, lai arī Latvijā, līdzīgi kā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, darbotos šī sistēma.
Igauņi “apgredzeno” deputātuSaeimas deputātus galvenokārt interesēja, vai šīs elektroniskās uzraudzības aproces netiks pielietotas dzimumnoziedzniekiem, īpaši tā saucamajiem pedofiliem. Deputāts Gunārs Rusiņš bija strikts savos izreikumos, norādot, ka statistikas dati liecina, ka visbiežāk šie nepilngadīgo bērnu izmantotāji savu noziedzīgo rīcību vērš pret saviem vai radu bērniem. Tāpēc, atgriežoties savā iepriekšējā dzīvesvietā pie ģimenes, recidīvs var atkārtoties. Tāpat deputātus interesēja, kā un kurām notiesāto personu grupām šīs elektroniskās aproces tiek pielietotas Igaunijā. Diemžēl šī daļa, kurā informāciju sniedza Igaunijas Iekšlietu ministrijas pārstāvji, bija slēgta, tāpēc preses pārstāvjiem bija ļauts tikai piedalīties elektronisko kāju aproču demonstrācijā. Uzaicinājumam ļaut uzlikt šo elektronisko aproci, atsaucās Saeimas deputāts G. Rusiņš un ļāva sevi “apgredzenot”. Pārējie kolēģi interesējās, vai aproce nav pārāk cieša, vai vasaras karstumā, kad cilvēkiem mēdz pietūkt kājas, tā nav kaitīga veselībai. Speciālisti skaidroja, ka visas šīs neērtības saistībā ar aproci varēs izklāstīt un novērst apmeklējot VPD.
