“Jūs suni gribat izstādei vai dvēselei?” rīzenšnaucera šķirnes kucēna saimniece izprašņāja varbūtējos pircējus, jaunu ģimeni.
“Jūs suni gribat izstādei vai dvēselei?” rīzenšnaucera šķirnes kucēna saimniece izprašņāja varbūtējos pircējus, jaunu ģimeni.
“Atbildējām, ka mums suns vispirms būs dvēselei un savam priekam, kā draugs mājās, un nevis izstādēm,” sešus mēnešus vēlāk stāsta silvēnieši Laima Šmite-Ūdre un Andris Ūdris.
Viņu dzīvoklī fonā draiskojas abu prieks un acuraugs rīzenšnaucers Arleks (“pases” vārdā Hugo Alekss) ar spīdīgu melnu spalvu un dižciltīgiem ciltsrakstiem. Šodien Arleks ir jubilārs. Viņam aprit pusgadiņš.
Abi vecāki — čempioni
Tieši kucēna izcilo radurakstu dēļ Arleka mammas Horsas saimniece Dina Korna, Igaunijas pilsētiņā Kilingi – Nemmē atvērtās suņu audzētavas “Scandyline” īpašniece, uzdeva pircējiem iepriekš minēto jautājumu. Arleka tēvs ir čempions eksterjerā Baltijā, mamma — Igaunijā. Vecvecāki bijuši pat pasaules čempioni. Tas nozīmē, ka arī Arleks ar savu eksterjeru (ārējo izskatu un ķermeņa daļu proporcijām) varētu gūt augstas vietas izstādē.
Taču Laima un Andris speciāli nemeklēja kucēnu no medaļām godalgotas ģimenes. Viņi gribēja iegādāties tieši rīzenšnauceru un atklāja, ka iespēju nav daudz. Latvijā reģistrētu šīs šķirnes suņu esot tikai aptuveni tūkstotis. Tieši retās šķirnes dēļ “Ziemeļlatvijai” uzrakstīt par Arleku ierosināja Laimas kolēģis Uldis Rudzītis, kad kādās orientēšanās sacensībās viņa skrietā distance veda garām Arleka pastaigu vietām.
“Gribējām suņu puiku, bet puikas ir uz izķeršanu,” stāsta Arleka jaunā ģimene. “Divus mēnešus zvanījām suņu klubam, bet viņiem tobrīd nebija ko piedāvāt. Arleku atradām internetā. Esam dzirdējuši, ka tas nav labākais veids, kā noskatīt kucēnu, taču sludinājumu bija ielikusi suņu audzētava. Tas radīja uzticību.”
Suns, kurš ciena fiziskas aktivitātes
Kāpēc izvēle bija par labu tieši rīzenšnauceram? Jau zināms šīs šķirnes suns, radinieku lauku saimniecības sargs, uz Laimu un Andri atstāja labu iespaidu uzticamā, paklausīgā un draudzīgā rakstura dēļ un patika arī pēc izskata.
Izvēli apstiprināja arī savāktā informācija par rīzenšnauceriem. Tie ir aktīvi, bet vienlaikus apdomīgi un līdzsvaroti suņi un labi pakļaujas dresūrai. Ir labi mājas sargi un der ģimenēm, jo ir ļoti iecietīgi un pacietīgi pret bērniem.
Jārēķinās, ka rīzenšnauceri augumā ir lieli. Augstums skaustā suņiem sasniedz 70 centimetru. Ūdru ģimenes priekšrocība ir tā, ka Silvā viņi dzīvo namā tieši blakus mežam. Lielo, aktīvo suni tādējādi bieži var izvest pastaigās, kompensējot divistabu dzīvokļa šaurību.
Rīzenšnaucers ir ļoti aktīvs un ātrs skrējējs, pat joņotājs. Par to pārliecinājās arī “Ziemeļlatvija”, pavadot Arleku pastaigā pa mežu. Secinājums — kucēna sprintera dotības un neizsīkstošo enerģiju varētu apskaust ikviens vieglatlētikas treneris.
“Ar rīzenšnauceru katru dienu pa mežu jāpastaigājas vismaz pusstundu līdz stundu, lai viņš var kārtīgi izskrieties. Arleks ir ļoti kārtīgs un mierīgs suns, ja saņem pietiekamu fizisko slodzi. Tad viņš mājās visu vakaru ir mierīgs un grauž kauliņu. Taču, ja nav izskrējies, tad atstrādā savus piecus kilometrus pa istabām,” secina Andris.
Tieši viņš ir Arleka saimnieks, kuru suns ciena un klausa uz vārda. Savukārt Laima secina, ka viņu jaunais ģimenes loceklis uztver kā rotaļu biedreni.
Saimniekiem jāslēpj tualetes papīrs
Kā mainījusies Ūdru ģimenes dzīve, kopš tajā ienāca Arleks? Stingrs dienas režīms un bieži pārsteigumi. Suņu skolas apmeklējums.
Dienas ir kļuvušas piepildītākas. “Vispirms suns ļoti mobilizē un disciplinē,” uzsver Andris. “Ja cilvēks, darbā noguris, vakarā atnāk mājās un grib tikai paēst un skatīties televizoru, tad ar suni tas nav iespējams. Suns neļauj slinkot, jo jāved pastaigāties. Arī sestdienu un svētdienu rītos ir agrāk jāceļas un jāizved viņš ārā. Jāsāk domāt citādāk, kā plānot dienu.”
Arleks dienā tiek vests ārā pārsvarā piecas reizes. “Nu jau viņš ir pacietīgs un varētu turēt ilgāk, taču necenšamies spīdzināt.”
Pastaigas, gādājot par mājdzīvnieku, izrādījušās laba atslodze no darba. Stresu noņem arī suņa izdarības un rotaļas ar otru ģimenes mājdzīvnieku runci Stjopu.
“Pietiek uz Arleku paskatīties, un es jau smaidu,” saka Laima. “Suns tiešām nozīmē atbildību un rūpes, bet viņš arī, pats neapzinoties, gādā par saimnieku labsajūtu. Pat tad, ja Arleks sastrādā kādu nedarbu, ir grūti uz viņu ilgi dusmoties. Kā tu rāsies, ja vaininieks pats pienāk klāt un smaida?”
Arleka nedarbus nesen remontētajā dzīvoklī var redzēt daudzviet. Noplēstas tapetes (te sunim piepalīdz Stjopa), sagrauzta virtuves atvilktne, divi matu fēni, durvju stendere, katliņa vāks… Priekšmetu uzskaitījumu, kurus apskādējuši Arleka mazie, asie zobiņi, var ilgi turpināt.
Suņa iecienītākais graužamais ir tualetes papīrs. To nedrīkstot atstāt viegli pieejamā vietā pat uz piecām sekundēm, citādi papīrs ir saplucināts sīkās druskās. “Veikalā redzam — 12 ruļļiem cenas atlaide, ņemam! Paņēmām. Prieks bija Arlekam.”
Dzirdot savu vārdu, vaininieks priecīgs pieskrien klāt, draudzīgi paskatās ar savām melnajām, spožajām acīm un joņo tālāk ķert mušu.
Lielākais nedarbs beidzas laimīgi
Kad Laima un Andris vakaros atver dzīvokļa durvis, viņi nekad iepriekš nezina, ko ieraudzīs.
Ja Arlekam negribas dzert, viņš dažreiz ar kāju apgāž bļodu ar ūdeni. Rezultātā virtuve pludo, un reizēm ūdens lāmai pa vidu ir izpļeckāts saplucināts tualetes papīrs. Citreiz Arleks atvēris virtuves atvilktni, sagrauzis vienu stūri un piedevām izņēmis ārā visus traukus. “Saimniecisks suns!” komentē saimnieki.
Kucēna lielākais nedarbs ir sagrauzta, līdz pusei pilna džina bundžiņa. “Atbraucām mājās un redzam: no bundžiņas palicis tikai apaļais vāciņš un pamats. Pārējais metāls sagrauzts tik smalki, it kā būtu sairdināts. Kājas kļuva stīvas no bailēm. Ja nu suns apēdis metālu? Labi, ka viss beidzās labi. Džinu Arleks bija padzēries tikai daļēji. Reibumu nemanījām. Šķiet, tie pieci grādi jau bija izgājuši.”
Ja mājās ir kucēns, tad ģimenē jārīkojas tā, it kā mājās būtu mazs bērns: visi zemāk aizsniedzamie priekšmeti ir jānovāc. Jābūt piesardzīgiem arī citās situācijās. Piemēram, cilvēks nevar mierīgi sēdēt dīvānā ar kafijas krūzi rokās un skatīties televizoru, jo pēkšņi var būt uzlidojums no suņa, kaķa vai abu divu puses.
Nav liegti astes luncināšanas prieki
Saimnieki baro Arleku ar speciālo suņu barību. Kucēnam ir arī savi īpašie kārumi, piemēram, zemenes, siers, krējums un biezpiens. Saožot gardumus, suņuks pat trīc no gaidāmā ēšanas prieka.
Arī no augļiem Arleks neatsakās. Reiz nogāza uz virtuves grīdas vīnogas un apēda gandrīz kilogramu. Rezultātā viss vakars pagāja, skrienot ārā mazajās darīšanās.
Rīzenšnaucers ir speciāli jākopj saskaņā ar šai sugai paredzēto reglamentu. Regulāri jācērp un jātrimē spalva. Trimēt nozīmē plūkt ar speciālu ķemmi. Uz ausīm, galvas, kājām un astes spalva jāatstāj īsāka. Rīzenšnaucera kažoks nedrīkst čirkoties. Tam jābūt gludam. Garāka drīkst augt tikai bārda.
Suņu kopšanas pakalpojumus piedāvā suņu frizētavas. Kopšanu un trimēšanu saimnieki var iemācīties arī paši. Ūdru ģimene savu prieku un acuraugu uz pirmo apkopi aizveda uz viņa dzimteni, suņu audzētavu “Scandyline”.
Rīzenšnauceru izskats daudziem Latvijā saistās ar suņa stāvajām ausīm un īsu astes strupulīti. Arlekam šādu pazīmju nav. Saimnieki skaidro, ka Igaunijā rīzenšnauceru astes un ausu apgriešana jeb kupēšana tagad ir aizliegta atbilstoši Eiropas standartiem. Arī Arlekam nebūs liegts prieks luncināt asti un “plivināt” ausis.
***
Par rīzenšnauceriem
“Rīzenšnaucers ir sena vācu šķirne, kas nav īpaši selekcionēta, bet vienīgi civilizēta. Kopš seniem laikiem Bavārijā un daļēji arī Tirolē šie lielie, bārdainie suņi kalpoja par cūku un liellopu ganāmpulku sargātājiem.
Latvijā pirmie rīzenšnauceri parādījās 70. gadu nogalē. Rīzenšnaucers ir temperamentīgs, aktīvs suns, taču vienlaikus rāms, apdomīgs, līdzsvarots. Runājot par eksterjeru, tas ir šnaucera palielināta kopija (augstums suņiem 60 – 70 cm, kucēm 60 – 65 cm). Galva, purns, bārda kā visiem šnauceriem. Šķērveida sakodiens: zobi balti, spēcīgi. Ausis stāvas. Spalva asa, rupja. Uz ausīm, galvas, kājām un astes spalva īsāka. Apmatojuma krāsa koši melna bez jebkāda sarmojuma.
Rīzenšnaucers ir ļoti spējīgs un vispusīgs dienesta suns, padodas jebkurai dresūrai. Tomēr tas ir arī teicams mājas sargs un ģimenes suns. Ļoti iecietīgs un pacietīgs attieksmē pret bērniem. Dažkārt labprāt noskaidro domstarpības ar lieliem suņiem no spēka pozīcijas, bet nekad nedara pāri maziem sunīšiem. Nedraudzējas ar svešiem cilvēkiem, izturas pret tiem uzsvērti vienaldzīgi, nekad agresīvi.
Suns kopjams un trimējams saskaņā ar šnauceriem paredzēto reglamentu.”
(Izmantota “Dino Zoo” mājas lapa internetā un Helmas Lapiņas grāmata “Suns, kuru mīlam”.
