Kā dzīvo Īrijā strādājošie latvieši? Vai viņiem brīvajā laikā ir iespējams arī iegūt tālākizglītību, mācīties svešvalodas un lasīt grāmatas, ja ir tāda vēlēšanās?
Kā dzīvo Īrijā strādājošie latvieši? Vai viņiem brīvajā laikā ir iespējams arī iegūt tālākizglītību, mācīties svešvalodas un lasīt grāmatas, ja ir tāda vēlēšanās?
Dažu Īrijas bibliotēku plauktos ir pat izdevumi latviešu valodā, pārsteigtas atklāja Eiropas Savienības informācijas punktu (ESIP) Smiltenē un Valkā koordinatores Alda Liuke un Līga Priede.
Abas kopā ar kolēģēm no Latvijas devās studiju vizītē uz Īriju, lai uzzinātu, kā šī zeme savus iedzīvotājus informē par Eiropas Savienību (ES).
Interesantākos faktus par Īriju šādā redzējumā A. Liuke un L. Priede atklāj arī “Ziemeļlatvijas” lasītājiem, jo daudziem smaragdzaļajā salā strādā tuvinieki, draugi vai paziņas.
Ko Īrija ieguvusi no Eiropas
“Gan Ārlietu ministrijā, gan Latvijas vēstniecībā Īrijā taujājām, kā Īrijā tiek uztverts latviešu darbs. Visur izskanēja — īri ļoti augstu vērtē latviešu ieguldījumu Īrijas ekonomikā,” par uzzināto saka A. Liuke.
Ne velti tik daudz latviešu darba meklējumiem izvēlas Īriju. Šī zeme ir otra bagātākā ES valsts pēc Luksemburgas, ņemot vērā ienākumus uz vienu iedzīvotāju. Tā ir tagad, toties pirmajos 15 gados pēc iestāšanās ES (tas notika 1973. gadā) Īrijā bija augsts bezdarba līmenis un salīdzinoši zemi ienākumi. Cilvēki devās meklēt darbu citās valstīs.
Lēcienveida attīstība Īrijā sākās 80. gadu nogalē un 90. gadu sākumā. To veicināja ES struktūrfondi un ASV investīcijas. Īpaši lielu palīdzību saņēma lauksaimnieki.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Īrijā darbinieks Harijs O’ Konors latvietēm nosaucis Īrijas ieguvumus no līdzdalības ES: kopējais tirgus un vides politika; Īrijas kā ES kopienas valsts ietekme Pasaules tirdzniecības organizācijā; lētāks transports, ceļošanas iespējas un pārtikas produktu kvalitātes prasības, ko izjūt ikviens iedzīvotājs; kopš 1976. gada ar likumu noteiktā vienādā darba samaksa sievietēm un vīriešiem.
Šobrīd Īrijai īpaši svarīgs ir nodokļu jautājums. ES grib panākt vienādu nodokļu politiku visās valstīs. Līdz ar to Īrija var pazaudēt savus lielos investorus, kuri tiek atbalstīti no valsts puses ar mazākiem nodokļiem.
Čaklākie skolēni — iebraucēji
Līdzīgi kā Latvijā, arī Īrijā iedzīvotāji informāciju par ES iegūst publiskajās bibliotēkās, kurās izvietoti “Europe Direct” (ED) punkti. Pavisam valstī ir septiņi, un tajos pieejami dažādi materiāli un grāmatas. Informāciju ED var arī meklēt internetā vai saņemt pa bezmaksas informatīvo tālruni.
Pēc profesijas A. Liuke un L. Priede ir bibliotekāres (A. Liuke — Bilskā un Smiltenē, L. Priede — Valkā), tāpēc atsaucīgi uzņēma iespēju Īrijā redzēt turienes bibliotēkas. Viņas secina, ka pārņemšanas vērta ideja ir valodu mācību centri publiskajās grāmatu krātuvēs. Tas nozīmē, ka bibliotēkā ir grāmatas, audiokasetes un “runājošās grāmatas”: vienlaikus var klausīties un lasīt vienu un to pašu tekstu. Tas viss izveidots ar mērķi, lai interesenti patstāvīgi varētu apgūt angļu, vācu, franču un citas valodas. Piemēram, Dublinas publiskajā bibliotēkā ir iespēja mācīties gandrīz 116 valodu.
Īri uzsver, ka viņu zemē izglītība nav tikai bagāto privilēģija. Tai jābūt pieejamai ikvienam.
Pēdējos gados gan vērojama tendence, kas atklāj, — daudzi īri nevēlas mācīties svešvalodas. Valodu mācību centri toties ir ļoti populāri iebraucēju vidū, jo piedāvā izdevību mācīties valodas bez maksas.
Bibliotēku vajag interneta dēļ
Īrijā nesen strādāja arī smilteniete Iveta Laminska. Viņa stāsta, ka iespēju par brīvu mācīties angļu valodu piedāvā arī Īrijas institūcijas, kuras rūpējas par viesstrādniekiem. Piemēram, apmācību nodrošina Īrijas valdības Apmācības un nodarbinātības pārvalde.
Toties Iveta izmantojusi bibliotēkas pakalpojumus Daunpatrikas pilsētiņā, kurā dzīvoja, un tur ievērojusi, ka bibliotēka vienmēr ir pilna ar apmeklētājiem. “Es uz bibliotēku gāju interneta dēļ,” stāsta Iveta. “Ja dzīvo uz vietas Īrijā, tad nosauc savu adresi, ievadi savus kodus un internets ir par brīvu. Kad viena stunda beidzas, ievadi kodus no jauna, un tā kaut visu dienu. Pat filmas var skatīties internetā.” Tiesa, Dublinas lielākajās bibliotēkās par brīvu ir tikai viena stunda internetā, un, ja ir daudz apmeklētāju, — tikai 20 minūtes.
Iveta uzsver arī Īrijas iestāžu darbinieku laipno un pretimnākošo attieksmi pret cilvēkiem. “Latvijā vide ir citādāka. Vēl nezinu, bet varbūt braukšu atpakaļ uz Īriju,” piebilst sieviete.
Latvijas bibliotekāres Īrijas bibliotēkās pamanījušas citas, viņu skatījumā interesantas lietas. Īrijas Nacionālās bibliotēkas lasītavas lielajā zālē uz galdiem uzlikti spilveni. Tie nav paredzēti nogurušiem lasītājiem, bet senu un retu manuskriptu novietošanai, lai tos saudzētu, smaidot skaidrojusi pavadone.
Savukārt Balnčardstaunas bibliotēkas mākslas nodaļa līdzi nešanai uz mājām izsniedz ne vien grāmatas par mākslu, bet arī gleznu reprodukcijas. Uz kādu laiku pieliec to pie sienas, papriecājies un nes atpakaļ!
Piedāvā vizīti pat parlamentā
Ikgadējo studiju vizīti ārzemēs ESIP un “Europe Direct” informācijas punktu koordinatorēm no Latvijas šoruden rīkoja ES informācijas aģentūra sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Latvijas vēstniecību Īrijā. Brauciena mērķis bija iepazīties ar Īrijas pieredzi, informējot sabiedrību un veidojot diskusiju tajā par ES jautājumiem.
Papildu bibliotēkām koordinatores apmeklēja Īrijas parlamentu, Īrijas Ārlietu ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Īrijā, Eiropas Parlamenta informācijas biroju Īrijā, Nacionālo banku un vienu no ED punktiem. Vizītes laikā ESIP koordinatores sastapa arī Latvijas vēstnieku Īrijā Induli Ābeli un Īrijas Eiro grupas bijušo vadītāju Filipu Hamelu.
