Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Kampaņa “Dod iespēju laboties” iestājas pret skepsi iegādāties lietotas elektropreces

Publicitātes foto

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nekad nepirktu lietotu elektrotehniku, liecina “Norstat Latvija” aptauja*. Lai gan lietotas tehnikas iegāde var ietaupīt naudu un saudzēt dabu, iedzīvotāju skepse joprojām ir liela. Tādēļ martā vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu”, “Maxima Latvija” un “Tet” rīko paradumu maiņas kampaņu “Dod iespēju laboties”. Tās mērķis ir izglītot sabiedrību un mainīt priekšstatus par lietotu ierīču iegādi, remontu un lietošanas paradumiem, kā arī atgādināt par atbildīgu elektropreču nodošanu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vides aizsardzības aspekti, tostarp resursu taupīšana, kā motivācija lietotas elektroierīces iegādei nav izplatīta iedzīvotāju vidū, pirms pirkumu veikšanas par to aizdomājas vien 13% aptaujāto. Sieviešu vidū šī tendence bija teju divreiz izteiktāka (16%) salīdzinājumā ar vīriešiem (9%).

Pārlieku ātra atbrīvošanās no elektroierīces pie nebūtiskiem tās bojājumiem un skepse pret lietotu elektropreču iegādi rada nopietnas bažas par elektroierīču atkritumu apjoma pieaugumu un tā negatīvo ietekmi uz vidi. Latvijā katru gadu rodas tūkstošiem tonnu elektrotehnikas atkritumu, no kuriem lielu daļu varētu atjaunot un lietot vēl ilgi. Lietoto elektropreču remonts un atkārtota lietošana var palīdzēt samazināt atkritumu apjomu un taupīt resursus. Turklāt apzinīga elektropreču apsaimniekošana ir atbildība pret vidi un nākamajām paaudzēm. Protams, aktuāls ir jautājums, cik ilgtspējīgas ir mūsdienu elektroierīces, vai tās ir remontējamas un paredzētas labošanai,” norāda Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju (57%) atbalsta dārgāku ierīču iegādi ar augstāku labojamības indeksu. Tas liecina, ka daļa sabiedrības, īpaši jaunieši, ir gatava ieguldīt ilgtspējīgākās alternatīvās, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un pagarinātu preču kalpošanas laiku. Dārgāku ierīču iegāde vecāka gadagājuma iedzīvotājiem ir mazāk aktuāla.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vairumā gadījumu iedzīvotāji apsvērtu iespēju iegādāties lietotu elektroierīci, ja tā būtu pieejama par izdevīgāku cenu, tā norādīja 32% respondentu. Izdevīgāka cena biežāk kalpo kā arguments par labu lietotas elektroierīces iegādei vīriešu un jaunāku respondentu vidū.

Aptuveni viens no pieciem (23%) respondentiem apsvērtu iespēju iegādāties lietotu elektroierīci, ja tā būtu nepieciešama uz īsu lietošanas laiku. Mazliet mazāk (22%) respondentu norādīja, ka viņiem būtu svarīgi no pārdevēja saņemt garantiju, iegādājoties lietotu tehniku. 16% respondentu uzskata, ka preču iegāde no legāla uzņēmuma, kas ir veicis remontu, ir drošāka, tādēļ pie šādiem nosacījumiem būtu gatavi iegādāties lietotu ierīci. Tikpat liela daļa respondentu atzīst, ka informācija par pārdošanas iemesliem ietekmētu viņu lēmumu par lietotas elektropreces iegādi.

Pieaugošā uzmanība ilgtspējai un atbildīgam patēriņam mudina ikvienu rūpīgāk izvērtēt savus iepirkšanās paradumus. Latvijas tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” pieredze liecina, ka ilgtspējīga pieeja elektropreču lietošanai ir iespējama un tā sniedz pozitīvu ieguvumu gan uzņēmumam, gan videi. Vairāk par to stāsta Adriāna Kauliņa, “Tet” Ilgtspējas vadītāja: “Mēs iestājamies par elektropreču ilgtspējīgu lietošanu, piedāvājot risinājumus, kas palīdz novērst un samazināt atkritumu daudzumu un sniedz iespēju atkārtoti izmantot ierīces. Piemēram, ja klienti pasūta jaunas iekārtas mūsu internetveikalā, vecās tiek savāktas un bez maksas nodotas utilizēšanai. Cits nozīmīgs rīcības virziens mūsu uzņēmumā ir rūpes par dažādu iekārtu, piemēram, modemu, rūteru, dekoderu, atkārtotu izmantošanu, kamēr vien tās ir tehnoloģiski un estētiski atbilstošas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Katra uzņēmuma pienākums būtu izvērtēt savas iespējas ieviest iniciatīvas, kas palīdzētu risināt samilzušo problēmu ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu milzīgo apjomu. Jānis Beseris, “Maxima Latvija” korporatīvo attiecību direktors norāda, ka uzņēmums savā darbībā īpašu uzmanību pievērš ilgtspējības jautājumiem, tai skaitā par atbildīgu elektroierīču lietošanu: “Jebkuras pārmaiņas vislabāk sākt ar sevi, tāpēc, domājot par ilgtspēju, primāti rūpējamies par to, lai mūsu tiešā darbība atstātu mazāku nospiedumu vidē. Tas sevī ietver gan veikalu produkcijas iespējami efektīvāku realizāciju, samazinot pārtikas pārpalikumus, tāpat arī rūpes par saviem 170 veikaliem – ieviešot dabai draudzīgākus tehniskos risinājumus, piemēram, veicam nomaiņu esošajam apgaismojumam uz LED, ieviešam energoefektīvu un modernizētu aprīkojumu, kā arī atsevišķa komanda rūpējas par iekārtām, ko iespējams salabot. Mēs ticam, ka, apsaimniekojot elektroierīces atbildīgi, varam kopā veidot labāku rītdienu.”

Valsts vides dienesta rīcībā pieejamie dati liecina, ka Latvijas tirgū katru gadu nonāk ap 30 000 tonnas elektroierīču, proti, uz vienu iedzīvotāju gadā tiek pārdoti aptuveni 14-15 kg elektroiekārtu, bet nolietotu elektroierīču apjoms sasniedz ap 20 000 tonnu gadā. Svarīgi atgādināt, ka elektropreču ražošanā tiek izmantoti ierobežoti dabas resursi, piemēram, dažādi metāli un fosilais kurināmais, tostarp neatjaunojamie energoresursi, proti, ogles, nafta un dabasgāze. Tāpēc katra izmestā ierīce rada negatīvu ietekmi uz vidi. Turklāt e-atkritumi var kļūt par draudiem videi un cilvēku veselībai, ja tās netiek atbilstoši apstrādātas, iznīcinātas un pārstrādātas. Rezultātā vidē var izdalīties dažādas ķīmiskas vielas, tostarp kaitīgas neirotoksiskas vielas, piemēram, svins. Tādēļ, ja elektroprece ir nolietojusies un vairs nav lietojama, svarīgi ir vērsties pie pašvaldības vai specializētam atkritumu savākšanas operatora.

Latvijā ir izveidota plaša elektropreču savākšanas sistēma, kas nodrošina, ka bīstamās vielas no ierīcēm tiek izņemtas un pārstrādātas atbilstoši vides prasībām. No nevajadzīgajām elektroprecēm videi draudzīgā veidā iespējams atbrīvoties arī ikdienā, nododot atkritumu šķirošanas laukumos visā Latvijā, mazo tehniku un baterijas – tirdzniecības vietās izvietotajās speciālajās šķirošanas kastēs. Tāpat par pakalpojumiem elektropreču savākšanai var vērsties pie sava atkritumu apsaimniekošanas operatora.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā –Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE WasteTo Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. www.wastetoresources.varam.gov.lv

*“Norstat Latvija” aptauja veikta šī gada februārī, piedaloties 1003 iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Alise Zvaigzne, SIA “Eco Baltia vide”, sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Maija Sadauska, “LEAD. Korporatīvā komunikācija”, projektu vadītāja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.