Rudens atnācis ar vēsiem un krēslainiem vakariem. Vēlējos uzzināt, ko šajā laikā cilvēki dara Jērcēnu pagastā, kā dzīvo un vai rudens nostalģija dzīvi nav padarījusi garlaicīgāku un skumjāku.
Rudens atnācis ar vēsiem un krēslainiem vakariem. Vēlējos uzzināt, ko šajā laikā cilvēki dara Jērcēnu pagastā, kā dzīvo un vai rudens nostalģija dzīvi nav padarījusi garlaicīgāku un skumjāku.
“Parīdznieku” māju saimnieks pensionārs Aivars Skroders atzīst, ka “klājas pa vidam”. Dzīvojot viens un šad tad dodoties palīgā dārza darbos kaimiņienei, kura arī ir pensionāre. “Šogad raža tīrumā bija puslīdz normāla. Nav par ko īpaši sūdzēties. Viss, kas sadzīvei vajadzīgs, te ir pieejams. Redzēs, kā ziemā klāsies. Iespējams, tā būs barga, jo zosis aizlidoja lielā augstumā,” saka A. Skroders.
Zemniekiem gan vēl rokas ir pilnas darba. Jāapstrādā zeme un jāsēj ziemāji. Zemnieku saimniecībā “Londonas” saimnieko brāļi Uģis un Andžs Zanderi. Pašlaik viņi veic augsnes kultivāciju. U. Zanders uzskata, ka sausuma dēļ sējumi nav daudz cietuši. Viņu saimniecība aptver vairāk nekā 300 hektāru. “Protams, vasara un graudaugu raža varēja būt labāka, bet lielu zaudējumu nav,” saka U. Zanders. Darba dēļ saimniekiem neesot īpaši daudz laika interesēties par sabiedrisko dzīvi ciematā. “Kaut kādi pasākumi notiek, bet mums tāpat garlaikoties nav laika. Daudz kas jāpagūst izdarīt,” saka A. Zanders.
Ar ražas novākšanu aizņemts arī zemnieks Jurijs Ovsjaņikovs, kurš audzē smiltsērkšķus. Pagaidām citu rūpju neesot. “Vasaras vidū sausuma dēļ mazliet bažījos, kas izaugs, bet vēlāk uznākušais lietus visu krasi izmainīja. Raža ir laba, vasaras beigās četri smiltsērkšķu kociņi no ogu pārpilnības pat nolūza,” stāsta J. Ovsjaņikovs.
Tautas nama vadītāja Ginta Gailīte uzskata, ka pagaidām par garlaicību nevar sūdzēties. Pirmdienas vakarā tautas namā dziesmas skanējušas līdz vēlai naktij. “Bijām aizbraukuši uz Strenčiem noklausīties Valda Atāla koncertu. Pirms daudziem gadiem viņš te dzīvoja. Ieraudzījis mūsu pagasta pašdarbniekus, viņš neslēpa prieku par atkalredzēšanos un kopā ar mums atbrauca uz Jērcēniem. Kurinājām kamīnu, atcerējāmies agrākos gadus un dziedājām,” saka G. Gailīte.
Aptaujātie cilvēki atzīst, ka rūpes un problēmas ir dažādas, bet ar pagasta varas palīdzību tās var atrisināt. Tamāra un Mihails Gogerčaki stāsta, ka dzīve ir normāla. “Dzīvojam centrā daudzdzīvokļu mājā. Esam tās kurinātāji. Ziemai malka sagādāta, vēl nekad neesam saluši. Mums ir feldšere, veikals, viss, kas vajadzīgs. Ja atgadās kaut kas nopietns, droši var iet uz pašvaldību, jo tā nekad palīdzību neatsaka,” stāsta T. Gogerčaka.
Ligita Miķelsone uz Jērcēniem pārcēlās šāgada janvārī. Viņa viena audzina četrus bērnus. “Atbraucu uz šejieni, jo uzskatu, ka bērniem vajadzīgs lauku gaiss un plašums. Saņemu 30 latu pabalstu. Pilsētā ar to būtu grūti iztikt, bet laukos daudz ko pati varu izdarīt, lai uzturētu ģimeni. Man ir iekopts dārziņš, turklāt šeit ir ļoti atsaucīgi apkārtējie cilvēki. Tā sakot, ja ir kājas un rokas, pazust nevar. Divi mani bērni mācās Ēveles pamatskolā. Man šī skola ļoti patīk. Pedagogi ir pretimnākoši, arī bērni jūtas apmierināti. Man pagasts patīk. Tas vienmēr ir sakopts, cilvēki cits citam labprāt palīdz. Dzīvot var. Nesen televīzijā redzēju četru bērnu māti, kura žēlojās, ka grūti iztikt. Domāju, ka tas atkarīgs no katra paša. Es nesūdzos. Kad saņemu naudu, nopērku daudz cepamās eļļas un samaksāju par elektrību un tālruņa lietošanu. Pārtikai visu vajadzīgo izaudzēju dārzā,” saka L. Miķelsone.
