Latvijas Operas svētki, kuros uzstājās Igaunijas un Latvijas operas mākslinieki. “J. Cimzem – 200” – starptautisks mūzikas koncerts. Un visbeidzot – mākslinieces Maijas Noras Tabakas darbu izstāde. Tie ir lielākie kultūras pasākumi, kas notikuši no pērnā gada septembra. Gribu vaicāt – kur tas notiek? Nebrīnīšos, ja atbildes skanēs – Rīgā vai kādā citā lielpilsētā. Taču tas viss notiek un notiks mazajā Ziemeļvidzemes pilsētā Valkā. Un ne tikai tas. Neesmu pieminējis gaidāmo Roka nakti, daudzās mākslas skolas audzēkņu izstādes, robežtirgu, uz kuru steidz gan latvieši, gan kaimiņi igauņi, un vēl daudz ko. To visu ir spējuši panākt paši valcēnieši ar savu aktivitāti un plānajiem maciņiem. Minu to tādēļ, ka redakcijas ielu aptaujās liela daļa iedzīvotāju uz jautājumu, kā patīk Valka, min, ka te nekā nav. Nav lielu ražotņu, to izveidē ir klusums, kur lai atrod darbu. Tas tiesa. Ražošana nodrošina labklājību, un tad var baudīt kultūru. Taču joprojām atceros kāda Gētes institūta speciālista (diemžēl neatminos viņa vārdu) teikto, ka viņa pilsētā arī nekā nav bijis un visi nolēmuši sākt ar kultūru. Tā atdzīvina. Liek radoši domāt, un tad jau arī viss pārējais nāk. Cik daudz ir mazu apdzīvotu vietu, kurās, piemēram, var netraucēti un par brīvu klātienē apskatīt Maijas Tabakas izstādi. Nezinu, vai tādu būs daudz. Mūsu pusē ar katru gadu ir lielākas pašdarbības aktivitātes. Lielisks paraugs tam ir Lugažu muiža Valkas pagastā. Cilvēkiem ir dota iespēja, un viņi to izmanto. Tad vairs nav laika iegrimt pesimismā un tas aizmirstas. Tiem, kuri neko citu nevēlas, arī nekā nav. Un tā tikai domājot, kad varēs atrast darbu, pēc tam, kad tas būs, čīkstēs, ka tas nepatīk. Savukārt kultūrcilvēki sevi pratīs atrast un zinās, ko no viņiem prasa un ko viņi paši spēj. Tas, protams, katram ir individuāli, bet liela kultūra pievilina arī daudzus no citurienes. Un, jo vairāk cilvēku, jo lielāka nauda un varēšana.
