Šīs visas garīgās kustības varētu notikt tikai tad, ja tās kādam būtu vajadzīgas.
“Šīs visas garīgās kustības varētu notikt tikai tad, ja tās kādam būtu vajadzīgas.”
Ar šo atziņu māksliniece, sabiedriskās kustības “Baltais aplis” dibinātāja Lilita Postaža ceturtdien uzrunāja auditoriju Smiltenē — Latvijas garīgo organizāciju un grupu semināra klausītājus.
Velte indiešu domātāja simtgadei
Līdzīgs pasākums Smiltenē līdz šim nebija noticis, tāpat arī — pāris dienas pirms tā Smiltenes tehnikuma telpās rīkotais Krija jogas seminārs ar lekcijām un meditācijām.
Noslēguma semināram zāli atvēlēja Smiltenes ģimnāzija. Klausītāju vidū blakus viesiem bija redzami arī daži smiltenieši: jaunieši, vidējā paaudze un pensionāri.
“Man patika,” atzīst skolotāja Anita Šmite. Dažas lektoru atziņas viņa pat pierakstīja, piemēram: slimības var ārstēt arī garīgi, caur čakrām; cilvēkam jādomā labas domas; nevajag izlikties, bet jābūt tādam, kāds esi; ja kāds cilvēks nepatīk, ar viņu jātiekas pēc iespējas mazāk; jāatpūšas nevis lietojot alkoholu, bet aktīvi un radoši. “Seminārā daudz runāja par garīgumu un arī par Dievu. Stāstīja par meditāciju un rādīja dažādus tās paņēmienus,” piebilst A. Šmite.
Semināru ar devīzi “Garīgā prakse — reāls ceļš, kā sasniegt līdzsvaru, mieru un patiesu toleranci” organizatori veltīja indiešu garīgā darbinieka Paramahamsa Hariharanandas simtgadei. Savā ziņā tas noslēdza trīs dienas ilgo Krija jogas semināru Smiltenes pagasta Kalnamuižā. Galvenā vēsts, ko citiem vēlējās nodot organizatori, ir ideja, cilvēcei iespējams dzīvot savstarpējā sapratnē un harmonijā.
Palīdz saprast un dod mieru
Cilvēkiem ir nepieciešama garīga prakse, lai sevi sakārtotu, uzsver viens no semināra rīkotājiem Dzintars Korns. Šobrīd arī Latvijā tiek piedāvātas dažādas iespējas, kā to izdarīt. Kādas tās ir un kāda ir to būtība, stāstīja semināra lektori no “Baltā apļa”, budistu centra “Ganden”, Drustu tautskolas “99 Baltie zirgi”, Latvijas Antroposofiskās biedrības, Latvijas Šri Činmoja centra, Viedas sadraudzības kustības, pasaku mājas “Undīne”, žurnāla “Mistērija” un citi. Smiltenē viesojās arī P. Hariharanandas skolniece, Eiropas Krija jogas centra vadītāja Svami Mangalananda. Viņa ir dzimusi Vācijā, bet šobrīd dzīvo Austrijā. No Smiltenē redzētā un dzirdētā viņa slavē pilsētas mūzikas skolas audzēkņu koncertu.
Seminārā sastaptais 21 gadu vecais students Jānis Mednieks no Rīgas praktizē Krija jogas meditācijas tehniku. Par to viņš uzzinājis no draugiem, izmēģinājis un atradis par sev noderīgu. Jaunietis ir pat mācījies Krija jogas Eiropas centrā Austrijā.
“Ārēji manā dzīvē varbūt nav ļoti pamanāmu krasu izmaiņu,” stāsta Jānis, “bet joga iekšēji palīdzējusi saprast, kas notiek man apkārt, un nesatraukties tik ļoti par dažādām lietām. Jebkurā manā darbībā parādās vairāk miera.”
Krija joga ir viens no veidiem, lai cilvēks varētu sevi sakārtot, garīgi attīstīties un evolucionēt, un to izmanto visā pasaulē, skaidro Dz. Korns. Balstoties uz personīgo pieredzi, viņš uzsver, ka šī jogas tehnika ir vienkārša, pieejama un tajā pašā laikā patiešām palīdz cilvēkam sakārtot sevi. Arī latviešu tautasdziesmās varot atrast daudzas ļoti tuvas lietas tām, ko māca Krija joga.
Kā no Zemes līdz Mēnesim
Latvijā šobrīd esot samērā maz jogas piekritēju, toties viņi pārstāv dažādus sabiedrības slāņus: pensionārus, studentus, strādājošos.
“Krija joga Latvijā bija sastopama arī aizvadītā gadsimta 30. gados. Personiski pazīstu cilvēkus, kuri to praktizēja arī visus padomju gadus, taču šobrīd Latvijā ir izveidojies pārrāvums,” secina Dz. Korns.
“Ziemeļlatvijas” apvaicātie smiltenieši jogu vērtē dažādi.
“Man tā ir tik sveša lieta, kā no Zemes līdz Mēnesim, un par to intereses nav. Es vispār esmu pret svešzemju lietu pārņemšanu, jo uzskatu, ka tās nav mums, latviešiem,” saka vidējās paaudzes smilteniete. Viņa domā, ka cilvēki šādu lietu pārņemšanā reizēm nonāk galējībās, un īpaši no tā jāuzmanās jauniešiem.
“Mani joga neinteresē, jo nemaz nav brīva laika,” savukārt saka smilteniete Diāna Vītola. “Zinu, ka meditējot cilvēks pats ar sevi strādā kādā speciālā programmā. Manuprāt, ir diezgan dziļi jogā jāieiet, lai ar to nodarbotos. Līdz tam ir jāizaug,” viņa piebilst.
Savukārt Anitu Šmiti piesaista austrumnieciskais, arī joga. Taču viņa secina, ka Smiltenē jogu nekur nav iespējams mācīties.
