Vispirms gribu izteikt pateicību Valkas televīzijas kabeļu tīkla saimniekiem (firmai “Elektrons”), kuri daudzu apraudātā Krievijas kanāla RTR vietā dod iespēju skatīties brīvdomīgo RTVi, kas darbojas sasaistē ar radiostaciju “Eho Moskvi”. Kremļa pārraudzītie masu saziņas līdzekļi ar padomiskā garā veidoto propagandu ar melu lavīnu der tikai cilvēku prātu zombēšanai, un pašreizējā situācijā dara to visai sekmīgi, tostarp impēriskās idejas sējot arī Latvijā dzīvojošajos krievvalodīgajos. Savukārt RTVi studijā tiek aicināti komentētāji ar lielu atbildības sajūtu, piemēram, Albace, Parhomenko, Latiņina, Belkovskis, Šenderovičs, par ekonomiskiem jautājumiem ikvienam der ieklausīties Rimčukova vērtējumos.Tiesa, studijā nereti tiek aicināti arī pretēju viedokļu paudēji (citādi Kremlis atņemtu licenci), bet redakcijas izvēle ir tik pārdomāta, ka domājošam skatītājam paveras iespēja uzzināt to, kas tiek perināts Kremļa kabinetos. Protams, šeit domāju Putina administrācijas politiku Ukrainas jautājumā, jo to jau amerikānis Snoudens pierādījis, ka ASV slepenie dienesti mūsdienās spēj noklausīties visai slēpjamas lietas. Tas nozīmē, ka sabiedrībai tiek apslēpts gandrīz viss, par ko pārspriež Putinam pietuvinātajos kabinetos. Savukārt ir daži labi informēti redaktori, kuriem tiesības klāstīt itin visu, kas Putinam galvā. Un tā mēs varam uzzināt, ka Maskavai visas Ukrainas pakļaušana liekas nerentabla, toties Ukrainas austrumu un dienvidu apgabali ir visai iekārojams kumoss. Ar Doņecku un Lugansku nepietiek, lai izveidotu brīvu sauszemes koridoru uz Krimas pussalu, priekšā vēl Zaporožje un Hersona, kur pagaidām ukrainiskie noskaņojumi stiprāki. Tālāk kāri skatieni pievērsti Odesai un Nikolajevai, un tad jau atliek tikai savienoties ar Piedņestru, izdevīgā brīdī no Moldovas nokampjot arī gagauzu apdzīvoto “pagastu”. Pēc šī plāna izveidotos līka speķpīrāga formas Mazkrievijas valsts, kura varētu ar laiku tikt pievienota Lielkrievijai. Atlikušajai Ukrainas daļai tiktu atņemta piekļuve jūrai.Situācija vairāk nekā sarežģīta, jo Kijevas valdībai nav efektīgu iespēju, lai stāvokli valstī kontrolētu. Specdienesti un miliči faktiski labprātīgi atdod ieročus maskās tērptiem vīriem ar Afganistānas kara pieredzi, tostarp diversantiem no Krievijas.Par to, kādas atšķirības starp Maskavas piekopto politiku un Rietumu pretreakciju, vislabāko vērtējumu avīzē “Neatkarīgā RA” (10. aprīļa numurā) sniedzis profesors Leons Taivāns. Ikvienam, kurš vēlas kaut ko saprast, šo rakstu der izlasīt.Pašlaik grūti paredzēt, cik tālu gatava iet Krievija. Ekonomiskie zaudējumi jau tagad milzīgi. Kaut plašas tautas masas pārņēmusi šovinisma un cēzarapapisma bizantiskā dvinga, vienkāršie ļaudis masveidā steidz no bankām izņemt savus noguldījumus. Tiek nosaukti 179 miljardi dolāru, kas turpmāk glabāsies trīslitru burkās. No valsts aizplūst investīcijas, preču cenas pieaug pa nedēļām. Nesen Putina politiku komentēja mūsmāju bijušais politiķis Valdis Birkavs – apžēliņ, vai tiešām tik tuvredzīgs skatījums bijis mūsu kādreizējam valdības vadītājam? Pēc Birkava domām, ekonomiskās sankcijas nedarbojoties, jo, lūk, Ungārija parakstījusi ar Krieviju līgumu par atomelektrostacijas būvi. Pirmkārt, līgums jau bija izstrādāts ilgu gadu sarunās, otrkārt, steidzama parakstīšana bija vajadzīga Orbanam, lai nodrošinātu sev uzvaru vēlēšanās. Svarīgi apzināties, ka tūkstoši potenciālo investoru un tirdzniecības partneru sapratuši, ka Krievija pēc definīcijas nav uzticams sadarbības partneris. Vismaz tik ilgi, kamēr varas groži atradīsies PSRS apraudātāju rokās. Starp citu, Putins sargājas izbraukt kaut kur ārpus ierastajiem maršrutiem, dīvaini kaut vai tas, ka līdz šim nav devies diktatoru ierastajā braucienā uz “atbrīvoto” Krimu.Postpadomju sabiedrībā tikai ap 15 procentiem cilvēku uzskata, ka savu algu viņi nopelna paši. Visi pārējie domā, ka naudu viņiem dod valsts, turklāt dod vienmēr par maz. Tā sava veida lumpenu domāšana, bet lumpeni ļoti ātri izjūt dzīves apstākļu pasliktināšanos. Tad vainīga būs valdība kopā ar amerikāņu imperiālistiem.Pagaidām valda eiforija, un kāds populārs redaktors TV skatītājiem demonstrēja neapvaldītu ļaunuma izvirdumu pret Rietumiem. Tika piesauktas zemestrīces, cunami un citas katastrofas, kas tagad gāzīšoties pār eiropiešu un amerikāņu galvām. Un cilvēks pat nepieļauj domu, ka ar saviem lāstiem viņš piesauc nelaimes pašai Krievijai un pats sev.Latvijai galvenie draudi meklējami tepat mūsu Dievzemītē. Kremļa propagandas apskurbinātie šovinisti kļuvuši varen aktīvi, koncentrējot savus spēkus krievu skolu aizstāvībai. Viņu nav pārāk daudz, bet toties pat paveci tantuki mīl Latvijai piedraudēt ar otru Krimu. Ak, lāga tantukiņi, vai neesat sagribējušas trešo pasaules karu? Pirms vērt muti, der nedaudz padomāt.Gribas cerēt, ka situācijas nopietnību izpratīs visi tie latvieši, kuriem pēc mēneša jāievēl Eiropas Parlamenta deputāti. Līdzšinējā sastāvā bija iebalsoti rūdīti Latvijas valstiskuma ienaidnieki Ždanoka, Mirskis, arī Rubiks. Ne Igaunijai, ne Lietuvai nav tādas muļķīgas situācijas. Kā tas bijis iespējams? Ļoti vienkārši, visi krievvalodīgie vienprātīgi balsoja par sev tīkamiem kandidātiem, bet latvieši vai nu vispār nepiedalījās vēlēšanās, vai arī balsoja katrs par savu partiju. Ja kāds lepni apgalvo, ka “tie tur Briselē neko nedara”, tad viņš lepojas ar savu nekompetenci. Mums ir no svara katrs deputāts, kurš ES cīnās par Latvijas interesēm. Un ne latviešiem, ne krieviem nav vajadzīgs, lai Briseles varas gaiteņos savas pretlatviskās aktivitātes izvērstu kāda ždanoka vai mirskis. Nestāvēsim taču malā, kad situācija prasa visas nācijas vienprātību.
