Mediji, pašvaldību pārstāvji un sabiedrisko attiecību darbinieki pēdējās nedēļās dzīvo Lielās talkas zīmē. Slavinoši, aicinoši, atbalstoši… Bet es esmu PRET šī pasākuma glorificēšanu un par savu pārliecību nekaunos. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka esmu no Smiltenes puses “Aprīļa ugunskuru” paaudzes, un pavasara talka man ir, bija un paliks laiks, kad ņemt rokās grābekli, savākt pērnās lapas un izzāģēt pāraugušus krūmus. Neviens man nepiespiedīs lepoties un skaitīt savāktos atkritumu maisus ar drazu, ar kuru gada vai pat vairāku garumā savu tuvāku un tālāku apkārtni mēslojis bars divkājainu lopiņu, kuri taupa pāris eiro mēnesī, lai atkritumi nonāktu tur, kur tiem jānonāk. Tagad “aprīļa ugunskuros” tiek mests viss, kas sadzīvē vairs nav noderīgs, un tie deg teju visa gada garumā. Tiesa gan, Smiltenes novadā mazliet “grožus pievilkuši” ir pašvaldības policisti. Pilsētā elpot kļuvis vieglāk, bet lauki vēl joprojām kūp melniem dūmiem. Šogad, tāpat kā pērn un aizpērn, salasīšu pudeles, maisiņus un citas lietas, kas “izkritušas” no automašīnām mana īpašuma ceļmalā, un, izmantojot izdevību, vēlos uzaicināt 26. aprīļa rītā kaut daļu no tiem mašķerniekiem, kuri izvēlas savai atpūtai Steģugravas dīķi (Valmieras autoceļa malā), atbraukt bez badapātagām, bet ar atkritumu maisiem un darba cimdiem. Mēs taču atkal visas vasaras garumā tur pavadīsim relaksējošus mirkļus. Vai tiešām kādam patīk atpūsties miskastē, par ko pārvērtušies ūdenskrātuves krasti? Tiekamies pulksten 9 un bez lielīšanās savāksim to, kas tur sakrājies! Norunāts?
