Beidzot tas ir garām! Pašslavēšana, citu slavēšana, citu nopelšana, kompromātu meklēšana, zīmēšanās, ciemos braukšana uz lauku nostūriem, skaļas runas, dziedāšana un debesmannas solīšana jeb vienkārši — priekšvēlēšanu laiks.
Beidzot tas ir garām! Pašslavēšana, citu slavēšana, citu nopelšana, kompromātu meklēšana, zīmēšanās, ciemos braukšana uz lauku nostūriem, skaļas runas, dziedāšana un debesmannas solīšana jeb vienkārši — priekšvēlēšanu laiks. Filmu un raidījumu starplaikos rādītajos reklāmas rullīšos atkal dominēs veļas pulveris un intīmpreces ar spārniņiem.
Rītā pēc vēlēšanām gribas jautāt: kas gan ir mainījies? It kā nekas. Tad kāpēc milzu nauda bija jātērē, lai spodrinātu savas spalvas? Precīzāk, lai citi ievērotu, ka spalvas vispār ir izaugušas.
Arī Smiltenē, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, daļa cilvēku devās pie urnām, lai paustu savu izvēli. Kas pie mums bija atšķirīgs? Iespējams, ka tas bija tirgus. Iespējams, mazliet komiskā situācija, ka pāri tirdzinieku galvām atskanēja… zviedzieni. Tā nu sagadījās, ka tirgū ierados tieši tajā brīdī, kad jaunlaicēnu aģitbrigāde jeb folkloristi rāva vaļā latgaliešu dziesmu “Tāļu dzīvoj’ mona mīļā”, kuras noslēgumā efektam tika palaists kārtīgs zviedziens. Var jau arī tā.
Kādu sievieti vienā no Smiltenes vēlēšanu iecirkņiem vīrietis, kura pienākums bija dokumentos ierakstīt vēlētāju personas datus, padarīja par gadu jaunāku. Kad sieviete bildusi, ka ieraksts nav precīzs, vīrietis jautājis, kā tad ir pareizi un, pasē nelūkojoties, izlabojis kļūdu. Tagad vēlētāja par visu vēlēšanu norisi spriež pēc šā gadījuma un vaicā, cik cilvēki palūkojās, ko ailītē ieraksta. Ja nu visiem datus pārrakstīja tik “precīzi” kā viņai?
Tirgus ir tirgus. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tajā var redzēt arī iereibušus apmeklētājus. Nedaudz citādas izjūtas pārņēma, kad tieši pie vēlēšanu iecirkņa durvīm dzīves saņurcīti veči malkoja aliņu tieši no pudeles kakliņa. Var pārmest man naivumu, bet varēja taču būt, ka uz šo iecirkni pildīt savu pilsoņa pienākumu devās kāds jaunietis, kuram šī bija pirmā balsošanas reize. Kad mēs augām, zāle tomēr bija zaļāka un, pirmo reizi dodoties uz vēlēšanām, bija svētku sajūta. Ticiet vai ne, bet pie iecirkņa durvīm žūpot nedrīkstēja, telpās skanēja mūzika, bet pie urnām stāvēja jaunieši tautas tērpos. Bija svinīgi, un neviens nezviedza…
