Ķirbjaugu audzēšanas lielākais noslēpums — reizē ar mēslošanu un laistīšanu nedrīkst aizmirst ar tiem aprunāties.
Ķirbjaugu audzēšanas lielākais noslēpums — reizē ar mēslošanu un laistīšanu nedrīkst aizmirst ar tiem aprunāties.
Daudziem dārzkopjiem rudens saistās ar gandarījuma sajūtu par visas vasaras rūpīgu darbu. Izņēmums nav arī smilteniete Inta Mūrmane. Viņa atzīst, ka labprāt izvēlas aprūpēt interesantus augus. Viens no tādiem, kas pat šīs vasaras sausumā devis pamatīgus augļus, ir laginārija.
Laginārija ir kaut kas vidējs starp gurķi un ķirbi. Pati interesantākā tās īpašība — auglim droši var nošņāpt kādu gabaliņu, lai pagatavotu maltīti, bet ar augli nekas nenotiek, tas nesabojājas un turpina augt.
Mūrmaņu ģimene kuplo un ziediem bagāto augu vairāk audzē kā dekoratīvu pagalma elementu, jo tam uzticēts notušēt nokaltušos plūmes zarus. Pavasarī īsti nevarēja zināt, vai plūme izdzīvos, tāpēc tai blakus piestādīti trīs lagināriju stādi.
Šī nav pirmā vasara, kad Intas dārzā aug savdabīgais dārzenis. Iepriekš viņa mēģinājusi to svaigā veidā piedāvāt ģimenei maltītē, bet atsaucība nav bijusi liela. Šoruden pēc salnām viņa ieplānojusi vienu augli pagatavot ceptā veidā. Savukārt lielāko uz skolu, kur notiks rudens ražas izstāde, nolēmusi nest Intas mazmeita Anna. Tieši viņai pieder daļa nopelnu laginārijas audzēšanā, jo abas ar vecomammu pratušas ne vien laistīt un apkopt augu, bet arī ar to aprunāties. To, ka aprunāšanās ir ļoti svarīga, atzīst ne viens vien dārzkopis, bet tiem, kuri tam netic, atliek vienīgi pārbaudīt jau nākamajā vasarā. Zinātāji teic, ka gurķu, kabaču, ķirbju un arī lagināriju raža noteikti būs krietni lielāka.
