Ja es dzīvotu Zvārtavas pagastā

Ja liktenim būtu labpaticies mani iekārtot uz dzīvi Valkas novada mazākajā pagastā Zvārtavā, protams, ka es dzīvotu un, kā tautā saka, kārpītos un pielāgotos visiem apstākļiem. Būtu jāizdzīvo, jo, kā zināms, lietainais un dubļainais rudens, kā arī sniegotā ziema nav pats pateicīgais laiks. Tas lauku cilvēkiem sagādā papildu rūpes un raizes. Īpaši tagad tik ekstremālos laikapstākļos, kuros ceļi ir kā spogulis. Par to, ka zvārtavieši ir garā stipri un savā būtībā gaiši ļaudis, kārtējo reizi pārliecinājos šīs otrdienas vakarā, apmeklējot novada pašvaldības politiskās vadības rīkoto tikšanos ar iedzīvotājiem. Šī iniciatīva tik tiešām nav peļama, bet, ja godīgi, daudz no šādas parunāšanas es kā pagasta iedzīvotāja neiegūtu. Nenoliedzami, ikviena kopā sanākšana, aprunāšanās un novada vadības vaigā skatīšana ir apsveicama lieta, bet ir viens bet. Ja vadība brauc uz konkrētu pagastu, es kā tā iedzīvotājs gribētu dzirdēt, cik naudiņas no plānā novada budžeta maciņa šogad ir atvēlēts tieši manam Zvārtavas pagastam. Šādas informācijas diemžēl nebija. Vadībai nosaucot, kādi šogad projekti tiks īstenoti, tie visi galvenokārt attiecas uz novada centru Valku un neviens pats uz Zvārtavu. Viena pozitīva lieta gan būs arī Zvārtavā, bet tas būs, pateicoties valsts atbalstam. Pavisam drīz zvārtaviešiem Luturskolā būs pieejams pagasta Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, bet tas nebūs iekārtots tik mūsdienīgi kā Ērģemes pagastā un Valkā. Iespējams, tas pat nav svarīgi, jo svarīgākais ir tas, ka pagastā, kurā pašlaik ir deklarējušies vien 380 iedzīvotāji, būs pieejami šie pakalpojumi. Taču galvenā un mūžīgā zvārtaviešu sāpe ir ceļš līdz Valkai. Jau ilgu laiku Gaujas tilts tiek remontēts, tāpēc braucējiem ir jābrauc pa apvedceļu, kas paņem gan laiku, gan šoferīšu nervus. Ko laukos var pasākt, ja nav kārtīga ceļa? Ar humora sajūtu apveltītie zvārtavieši par sevi iesmej un plāno, ka būs jāiegādājas kāds lidaparāts. Sevi uzmundrinot, cer, ka drīz būs pavasaris, čivinās putniņi un, skat, sēnes sāks augt. Ja vien valcēnieši tās atkal nenolasīs. Reizē jautri, bet tomēr – skumīgi.