***Logs apmiglojies. Vienīgi restes saskatāmas skaidri,Un es aiz šīm restēm varu iztēloties, ko gribu, –Kādu no saviem agrajiem sapņiem – tik skaistu –
Vai arī ņirbam mazas un krāsainas zivis.Nē, es tavu seju zīmēju koku aprisēs maigās,Mūžīgi viņpus zīmēju, mūžīgi…Un skatos tavā četrstūru sagrieztā vaigā,Līdz dīvā svētbilde bezlaika tumsā zūd.
