24. maijā Latvijā notiks kārtējās Eiroparlamenta vēlēšanas, kurās mūsu valsts pilsoņiem jāievēl astoņi deputāti.Līdz šim vēlētāji lielākoties ir izturējušies, maigi izsakoties, diezgan pavirši pret šī līmeņa vēlēšanām, sak, ko nu mums saprast, ko tur pašās augšās dara. Mēs labāk pazīstam mūsu pašu Saeimu, zinām, ko no katras partijas var gaidīt, un vēlēsim to. Tas, protams, ir diezgan vispārīgs spriedums, kas balstīts uz novēroto pagājušajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Daži, saņemot lielo paku ar daudzajām partijām, samulsa un nezināja, ko darīt. Pēc tam, lai tā nebūtu jāpārcilā, paņēma no virspuses pirmās lapas un iemeta urnā. Jāatceras, ka gandrīz visi lielākie pasākumi, kas nāk it kā no mūsu pašu Saeimas, patiesībā nāk no Eiropas, no Eiroparlamenta. Lauksaimnieki nav gluži apmierināti, bet tiešmaksājumos pērn ir saņēmuši vairāk nekā iepriekšējos gados. Tādēļ, ka šajā nozarē visi bija kopā un ievēlēja Sandru Kalnieti. Turklāt tikai tagad ir iespēja uzaicināt kādu no interesējošiem deputātu kandidātiem pie sevis, jo vēlāk jau viņi būs krietni patālu – Briselē. Tieši uz Eiroparlamentu ir svarīgi visiem izvēlēties deputātus, jo no turienes visdrīzāk sagaidīsim augļus, kas gan var arī nebūt, ja deputāta krēslā iesēdušais uzskatīs, ka visu priekš sevis ir sasniedzis. Tādēļ mums daudz vairāk jāizvērtē šie cilvēki, skatoties ne tikai, ko viņi sola, bet arī to, ko ir izdarījuši, atrazdamies šeit. Tas nozīmē, ka pieeja šīm vēlēšanām nevienam nedrīkst būt formāla.
