Šonedēļ priežu un egļu sēklu sēju pabeigs akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Strenču kokaudzētava. Lielajās siltumnīcās jau dīgst marta sākumā iesētie ietvarstādi, kurus maijā pārvietos laukā.
Šopavasar meža stādīšanai Strenču kokaudzētava savukārt realizēs pērnā gada ražu, ko sapakotu un sasaldētu visu ziemas sezonu uzglabā saldēšanas kamerās.
Jaunais mežs vēl saldētavāStrenču kokaudzētavas piedāvātais apjoms šogad ir ievērojams, – 19 miljoni priedes, egles un bērza stādu. Kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks uzsver, ka tāds daudzums ir sasniegts pirmo reizi, pateicoties aizvadītā gada klimatiskajiem apstākļiem, kad stādi ļoti labi dīga un auga.“Tāpēc šopavasar arī visiem privāto mežu īpašniekiem mūsu kokaudzētavā ir pieejami augstas kvalitātes stādi. Tas ir ļoti svarīgi, jo iepriekš vispirms nodrošinājām piegādi atbilstoši noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem,” skaidro J. Zvejnieks. Pēc viņa prognozēm, šopavasar meža stādīšanai varētu būt piemērots viss aprīlis. Pirmie klienti pēc koku ievarstādiem jau ieradušies. Jāņem vērā, ka sasaldētie mazie kociņi pirms stādīšanas nedēļu ir jāatkausē.Strenču kokaudzētavai intensīva darba sezona sāksies 1. aprīlī. Tad arī strādnieki realizācijai sāks sagatavot šobrīd laukā dobēs augošos koku kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu. Aprīļa pirmajā dekādē sāksies arī dekoratīvo stādu tirdzniecība.Strenču kokaudzētava, kas atrodas Beverīnas novada Trikātas pagastā, ir modernākā akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kokaudzētava. Piemēram, tajā vienīgajā ir uzstādīta Baltijā pirmā automatizētā stādu pakošanas līnija. Pateicoties robota darbam, tagad rudenī vienas dienas laikā ir iespējams apstrādāt un sapakot 250 līdz 300 tūkstošus stādu, kas nozīmē vairāk augstas kvalitātes stādu nākamā gada pavasarī. Izbūvētas arī jaunas saldēšanas kameras, katra ar četru miljonu stādu ietilpību. Ir uzcelta moderna dekoratīvo stādu pavairošanas siltumnīca, kurā tiek potēti dekoratīvie stādi, šobrīd pamatā lapu koki (ozoli, kļavas, liepas) un egle.No Latvijā vislabākajiem kokiem ņemtie potzari tiek potēti tālākai pavairošanai ar spraudeņiem, kā rezultātā tiks izaudzēti luksusa jeb izcilas kvalitātes stādi, skaidro J. Zvejnieks.
Mērķis – ģenētiski augstvērtīgi stādiTas ir ilgs process, un pirmos darba augļus (iespējamos Latvijā vislabākos kokus) uzņēmums redzēs tikai pēc aptuveni trijiem vai četriem gadiem. “Galvenā doma ir uzlabot meža vērtību tādā ziņā, ka iestādītie koki ātrāk aug un no tiem iegūst lielāku ražu – vairāk kubikmetru ar mazāk zariem. Sākam pavairot ar potējumiem arī daudz dažādu skaistu šķirņu, kas līdz šim mūsu audzētavā nebija, pamatā lapu kokus. Visi stādi, ko mūsu kokaudzētava piedāvā, ir tepat ražoti un pārbaudīti,” uzsver Strenču kokaudzētavas vadītājs.Mērķis ir izaudzēt stādus ar augstu ģenētisko vērtību, pēc kuriem ir pieprasījums arī ārzemēs. No kopējā apjoma nedaudz stādu, pārsvarā egli, Strenču kokaudzētava eksportē jau tagad, galvenokārt uz Zviedriju. Šogad eksportam tiek audzēti orientējoši pieci miljoni koku stādu, kas ir aptuveni divas reizes vairāk, nekā 2013. gadā. Tas ir Strenču kokaudzētavas darba augsts novērtējums starptautiskā mērogā, it īpaši ņemot vērā to, ka līdzīgi kā Latvijā arī Zviedrijā samazinās koku ciršanas apjoms un attiecīgi sarūk pieprasījums pēc meža stādiem.“Konkurence starp stādu ražotājiem ir asa gan Zviedrijā, gan Baltijas valstīs. Stāvēt uz vietas nedrīkst atļauties,” jaunu tehnoloģiju ieviešanas nozīmi uzsver J. Zvejnieks.Strenču kokaudzētava, piemēram, nesen uzsākusi meža stādu apstrādi pret kaitēkļiem (priežu smecernieku) ar dabiskas izcelsmes produktu – vasku, kas garantē stāda aizsardzību divu gadu garumā. Šāds atbilstoši zaļajai domāšanai sagatavots stāds maksā aptuveni divas reizes dārgāk, jo process ir roku darbs.Pagaidām aptuveni 90 procenti no vaskotajiem stādiem tiek eksportēti uz Zviedriju, taču arvien lielāku interesi izrāda arī Latvijas uzņēmumi. Piemēram, “Latvijas valsts meži” šogad iestādīs aptuveni pusmiljonu stādu, kas apstrādāti ar dabisko produktu. Tāds pasūtījums ir jāveic vismaz gadu iepriekš, norāda J. Zvejnieks.
