Lai rekonstruētu avārijas stāvoklī esošās Tepera ezera hidrotehniskās būves Smiltenē, visefektīvāk ir ezerā nolaist visu ūdens līmeni un, izmantojot iespēju, arī attīrīt ūdenstilpi no smilšu sanesumiem un dūņām, it īpaši Abula upes augštecē. Par to vienisprātis bija gan iedzīvotāji, gan Smiltenes novada domes speciālisti, kuri piektdien ieradās uz pašvaldībā rīkoto sanāksmi.
Ir jārīkojas ātri“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka Tepera hidrotehniskās būves (tai skaitā aizbīdņi jeb tā dēvētie ventiļi un dambis) ir avārijas stāvoklī. Situācija ir kritiska, atzīst SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Raitis Melderis. Šis pašvaldības uzņēmums apsaimnieko Tepera hidrotehniskās būves, kas pieder Smiltenes novada domei.“Viennozīmīgi ezers jānolaiž pilnībā un jāveic hidrotehnisko būvju kapitālais remonts, lai nenotiktu tā, ka ezers atnāktu uz pilsētu,” uzsver R. Melderis. Pagaidām uzņēmuma speciālisti ir uzlikuši metāla žņaugus visiem trijiem aizbīdņiem un uzstādījuši avārijas signalizāciju. Situāciju vēl nopietnāku padara tas, ka Teperis ir tikai viens ķēdes posms Abula upes ezeru kaskādē. Upes lejteces virzienā tālāk atrodas Vidusezers un Tiltleju ezers.“Ja notiks visļaunākais un Teperis aizies lejā, Smiltenes gadījumā sāksies domino efekts,” atzīst uzņēmuma “Geo Consultants” valdes loceklis Jānis Ābeltiņš. Izteikt prognozes, cik ilgi vēl varētu kalpot esošās Tepera hidrotehniskās būves, viņš atturas.Šogad februārī Smiltenes novada dome uzdeva SIA “Geo Consultants” apsekot Tepera ezera hidrotehniskās būves, sagatavot atzinumu par esošo situāciju un sniegt priekšlikumus par tālāko rīcību. “No mūsu viedokļa situācija ir pietiekami aktuāla, un ir nepieciešams ātri rīkoties, lai pieņemtu lēmumu, ko tālāk darīt. Pēc apskates rezultātiem secinām, ka būve ir ārkārtas stāvoklī. Ūdens spiežas cauri ventiļiem un dambim, un tas rada apdraudējumu,” uzsver J. Ābeltiņš.SIA “Geo Consultants” atzinis, ka visi trīs aizbīdņi ir avārijas stāvoklī un pašā aizbīdņu ēkā novērota pastiprināta ūdens filtrācija caur betona sienām. Ūdens izlaides sistēma nav funkcionēt spējīga un rada bīstamību kopējai hidrotehnisko būvju stabilitātei un apkārtējo māju iedzīvotājiem. Ņemot to visu vērā, SIA “Geo Consultants” iesaka Smiltenes novada domei steidzīgi pieņemt lēmumu par hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, tai skaitā nodrošināt Tepera ezera grunts dambja pretfiltrācijas pasākumus, no ezera puses ierīkojot ptrefiltrācijas ekrānu pirms vecās mūrētās betona sienas. Tepera ezera hidrotehnisko būvju izbūves laiks ir 19. gadsimta otrā puse, bet daļēja rekonstrukcija veikta 20. gadsimta sākumā, informē pašvaldība.
Naudas darbiem vēl navLai informētu iedzīvotājus par esošo situāciju, apdraudējumu un iespējamajiem risinājumiem, Smiltenes novada dome piektdien sarīkoja informatīvu sanāksmi. Tajā piedalījās pašvaldības, “Smiltenes NKUP”, SIA “Geo Consultants”, Vides risinājumu institūta, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldības policijas pārstāvji, kā arī iedzīvotāji un uzņēmēji, kuru darbība ir saistīta ar Teperi vai arī tā tuvumā atrodas nekustamie īpašumi.Cik varētu izmaksāt Tepera hidrotehnisko būvju rekonstrukcija, ieskaitot ezera attīrīšanu, pagaidām nav zināms, jo pašvaldībai ir jāatjauno (faktiski no jauna jāizstrādā) rekonstrukcijas darbu tehniskais projekts, kas sākotnējā variantā tapis 2007. gadā. Tā īstenošanu līdz šim iesaldējis finansējuma trūkums.Pēc sanāksmes ir skaidrs, ka ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukcija jāveic kompleksi, ezeru nolaižot pavisam, kas nozīmē lētākas darbu izmaksas, un pasākumu klāstā ietverot ezera tīrīšanu un peldvietu sakārtošanu, atzīst Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis.Vai viss iecerētais izdosies, ir atkarīgs no tā, cik daudz finansējuma pašvaldībai izdosies piesaistīt. Pagaidām nav arī zināms, kur šo naudu ņemt. Ezera nolaišanu atbalsta gan sanāksmē klātesošie tuvējo māju iedzīvotāji, gan arī smiltenietis pensionētais būvinženieris Juris Anitens. “Skopais maksā divreiz. Tā ir liela patiesība, tādēļ darbi jāveic kompleksi,” sanāksmē uzsvēra J. Anitens. “Jāizrēķina, cik maksātu viss pasākums, un tas, vai ezers stāv nolaists gadu vai divus, manuprāt, nav problēma. Tikmēr cilvēki peldēsies vai makšķerēs citur.”
