Viss sākās ar nevainīgi izmestu Ziemassvētku eglīti, ko pamanīja Smiltenē, Celtnieku ielā, esošās šūšanas fabrikas darbinieces. Pa fabrikas otrā stāva logu paveras skats uz trīs daudzdzīvokļu mājām, mazdārziņiem un garāžām, bet otrpus ielai ir zaļā zona. Pa iestaigāto taciņu darbinieces ne reizi vien redzējušas ejam cilvēkus ar saiņiem rokā un stumjot pilnu ķerru, bet atpakaļ atgriežoties tukšām rokām.
“Vairs nav iespējams klusēt. Atrodamies šeit tikai no gada sākuma, taču dažu mēnešu laikā esam redzējušas daudz. No mājām un garāžu puses cilvēki otrpus ceļam mežiņā izmet atkritumus. Kolēģes pat zina nosaukt konkrētus uzvārdus, vienreiz mēģinājām nofotografēt, bet neizdevās. Vienalga, vai tas mežs ir privātīpašums vai pieder pašvaldībai, briesmīgi pieļaut šādu rīcību. Drīz vieni gatavosies Lielajai talkai, bet citi turpinās nekaunīgi izmest savas nevajadzīgās mantas dabā,” “Ziemeļlatvijai” stāsta šuvēja Sandra.Arī vairākas viņas kolēģes ir vienisprātis, ka klusēt nedrīkst. Vēl jo vairāk tāpēc, ka cilvēki, kuri veic šīs darbības nekaunas, ka ir pamanīti. Ja nebūtu šo vērīgo darbinieču, izdarības, nevienam nezinot, visticamāk, turpinātos, jo Celtnieku iela ir salīdzinoši klusa un, dodoties pa to kājām, izgāztos atkritumus nevar pamanīt. “Ziemeļlatvija” par nelegāli izveidoto atkritumu izgāztuvi pilsētā informēja Smiltenes novada pašvaldības policiju un Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieku Gintu Kukaini. Pašvaldībā noskaidrojām, ka īpašums (zaļā zona) pieder privātpersonai. Taču dome 2011. gada 29. decembrī ir izdevusi saistošos noteikumus numur 19/11* “Atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Smiltenes novadā”. Saistošo noteikumu 30. punkta 1. apakšpunkts nosaka, ka Smiltenes novada iedzīvotājiem un juridiskām personām, kas darbojas Smiltenes novada administratīvajā teritorijā, ir aizliegts izvietot atkritumus vai ierīkot izgāztuves tam neparedzētās un nepiemērotās vai neatļautās vietās. Šī paša punkta 9. apakšpunktā norādīts, ka ir aizliegts veikt arī citas darbības, kas rada vides piesārņošanu vai ir pretrunā ar normatīvajos aktos ietverto regulējumu.“Ja Valsts policija kontrolē likumu ievērošanu, kas izdoti no valdības puses, tad pašvaldības policijas vistiešākais uzdevums ir kontrolēt Smiltenes novada domes izdoto Saistošo noteikumu izpildi vai, kā šajā gadījumā, neizpildi. Noteikti šādos gadījumos ir jāvēršas pašvaldības policijā. Policijas amatpersonas noskaidros lietas apstākļus,” saka G. Kukainis.Domes priekšsēdētāja vietnieks stāsta, ka pērn pavasarī un vasarā visā novada teritorijā tika veiks “Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu Smiltenes novadā” audits. Visiem, kuriem nebija noslēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu, tika izsūtītas brīdinājumu vēstules. Uz šo brīdi G. Kukaiņa rīcībā esošā informācija liecina, ka Celtnieku ielā dzīvojamo māju iedzīvotāji ir noslēguši līgumus par atkritumu apsaimniekošanu.“Tāpēc jau mēs strādājam un strādāsim, lai nākotnē šādu vietu un patvaļīgu darbību būtu mazāk. Jāteic, ka pirms vairākiem gadiem šādu vietu bija krietni vairāk. Mēs neapstāsimies,” mazināt nejēdzības ir gatavs G. Kukainis.
