Kas to būtu domājis, ka Valkas novadā ir tik daudz kūku cepēju. Konkursā piedalījās tikai trešā daļa no apzinātajiem. daudzi ir sapratuši, ka nevajag turēt sveci sem pūra, tāpēc, domājams, ka nākamajos saietos piedalīsies vairāk toršu meistaru.
Cep prieka pēcValcēniete Anita Kozlovska kūkas iemācījās cept no kādas tantiņas Burgas muižā pirms daudziem gadiem. Anitai tas nav izvērties par regulāru vaļasprieku, taču savējos ar kūkām palutina labprāt. Viņa smej, ka pat kolēģus mākslas skolā sen nav cienājusi, taču kūku konkurss Valkā rosinājis piedalīties un ļoti paticis. Vērtīga bijusi arī meistarklase, jo tagad ir zināms, ar ko var aizstāt želatīnu. Anita konkursam izcepa kūku ar Valkas novada kontūru. Viņa izvēlas pēc iespējas dabīgākus produktus. Ļoti nozīmīgi, lai saldkrējuma sviests būtu bez jelkādiem piemaisījumiem. Viņai patīk Straupē vai Cesvainē gatavotais ar 82 procentu tauku saturu.Anitai kūku cepšanas process, tāpēc šis process nekādā ziņā nešķiet sarežģīts. “Visu daru prieka pēc. Kad notiek dzimtas pasākumi, visus gribas iepriecēt un uzcienāt. Ceru, ka tagad radīsies iedvesma tortei kolēģiem,” smaida Anita. Viņa cer, ka kūku konkurss turpināsies un tajā varēs redzēt jaunas sejas.
Gaida nākamo kūku pasākumuJaunākā dalībniece konkursā bija Signe Zalužinska. Viņa konkursā piedalījās kopā ar savu mammu Aneti un jaunāko māsu Lauru. “Bija ļoti interesanti redzēt, kādas tortes cep mūsu novadā. Diemžēl nogaršot izdevās pavisam nedaudz. Jau 18 gadus cepu dažādas kūkas, taču lielākoties ģimenes vajadzībām. Signe ir specializējusies uz siera kūkām, kuras nav jācep, taču šī viņai nebūt nebija pirmā ceptā kūka. Ir cepts draugiem un savām dzimšanas dienas svinībām,” stāsta Anete. Viņai nekādu kulināro noslēpumu nav un labprāt dalās ar savām receptēm. Cepot mājas tortes, tiek izmantotas visas klasiskās to sastāvdaļas. Kulināre atzīst, ka abas ar meitu gaidot jau nākamo kūku pasākumu un tam jau ir jaunas idejas.Anete atzīst, ka meistarklase bijusi ļoti interesanta ar pieredzējušo meistaru stāstījumu un agrāk dzīvē neredzētiem profesionālo pavāru instrumentiem.
Tikai ar izjūtām un intuīcijuValcēnietei Gunitai Ščegoļevai konditorijas izstrādājumu gatavošana patīk kopš bērnības. Lauku tortes cepšanu Gunitai iemācīja vīramāte pirms apmēram 20 gadiem. Tas izvērtās par nopietnu vaļasprieku lielākoties savai ģimenei. Interesanti, ka kopš mazotnes Gunita, cepot tortes un citus gardumus, vadās tikai pēc izjūtām un intuīcijas, nevis pieturas receptē rakstītajam. Konkursam viņa pagatavoja tradicionālo mājas torti un otru – eksperimentu. “Mana brūnā torte bija riktīgs eksperiments. Liku kopā produktus, kuru garšas man šķita saderīgas un man patīk katra atsevišķi. Pamatā bija bezē kārta ar lazdu riekstiem, pēc tam divi šokolādes biskvīti. Vidū liku vārītu krēmu ar balto šokolādi. Pievienoju alkoholā mērcētas un sablenderētas žāvētas aprikozes, torte pārlieta ar šokolādi. Tas viss uz izjūtām,” smaida meistare. Viņa piebilst, ka šīs metodes trūkums ir tas, ka cilvēki prasa recepti, taču nākas atbildēt, ka precīzi to nezina.
Patīk daudz eksperimentētVijciemietei Gitai Dudelei kopumā kūku pasākums Valkā patika, taču viņa par trūkumu uzskata to, ka pašām cepējām nebija iespēju nogaršot kolēģu kūkas. Degustācijā visu notiesāja pasākuma apmeklētāji. Vizuāli varēja visu apskatīt, taču tortei ne mazāk nozīmīga ir garša.Gitas mamma ir toršu cepēja ar pamatīgu stāžu, tāpēc, vērojot viņas darbu, varēja gūt lielu pieredzi. Jau gadus 20 Gita tortes cep pati. “Sāku ar pavisam vienkāršām. Vispirms gatavoju tādas tortes, kas nav jācep, kēksus un citas lietas. Man ļoti patīk eksperimentēt. Tagad gatavoju ne tikai mājas, bet arī dažādas citu veidu tortes, piemēram, ar cieto olbaltumu vidū. Šajā konkursā man tortes vidū bija mannas putra. Esmu gatavojusi arī tortes no cepumiem, ķirbjiem un citas. Neceptās ir izdevīgas ar to, ka ātri pagatavojamas. Esmu mēģinājusi gatavot arī sāļās tortes,” stāsta Gita. Jo īpaši meistarei garšo brūnās kūkas, kur krēmam izmanto kakao un kafiju. Ķīmiskās krāsvielas Gitai nepatīk. Konkursam viņa savu torti garnēja ar sviesta krēmu un smiltsērkšu ogām. Tas atkarīgs no apstākļiem – kas nu kurā brīdī ir ledusskapī. Protams, sezonas laikā kulināre lieto tikai svaigas ogas. Viņa torti veikalā nekad nav pirkusi, taču mājas svētkos pašceptās ir neiztrūkstošs saldumiņš. Gita atzīst, ka lielāka aizraušanās par toršu cepšanu viņai ir rokdarbi, taču, ja kāds pasūta torti, viņa neatsaka.
Ar māksliniecisku ievirziKārķēnietis Verners Zutis pazīst daudzus kūku cepējus, taču šīs prasmes viņš ir iemācījies no mammas. Verneram bija palīga pienākumi. Savulaik viņa mammas tortes ir ceļojušas ne tikai uz Maskavu, bet arī daudzām citām vietām. “Pirms gadiem 10 iedomājos, kāpēc nepamēģināt pašam. Pirmo torti izcepu, daudzas lietas mammai pārjautājot pa telefonu. Tā šī lieta iepatikās, un viss aizgāja savu gaitu,” stāsta Verners. Kūkas viņš cep lielākoties radiem, draugiem un paziņām, kad tie palūdz.Konditors atzīst, ka kūku konkurss Valkā viņam ļoti paticis. Ieraugot, ka ir vienīgais vīrietis, nedaudz māca satraukums. Verners zina daudzus večus, kuriem patīk gatavot gaļu, un viņiem tas lieliski izdodas, taču tortes cepšana ir smalkāka lieta ar nedaudz māksliniecisku ievirzi. V. Zutis konditoru konkursu salīdzina ar Dziesmu svētkiem. “Dziesmu svētkos vīd dažādas krāsas un tur notiek spilgti un krāšņi pasākumi. Ar kūkām ir tāpat. Katras kūkas izcepšana ir īsts un kārtīgs piedzīvojums. Tās nekad neatkārtojas, un katrā ieliktas noteiktas izjūtas,” pārliecināts meistars.Verners izmanto tikai dabīgus pašu mājās gatavotus produktus un neizmanto nekādas ķīmijas. Mājās ir pašu slaukts piens un olas no labi audzētām vistām. Viņš uzskata, ka labākos un piemērotākos miltus kūkām ražo “Dobeles dzirnavnieks”. Diemžēl Latvijā ražotā cukura vairs nav, atlicis vien nosaukums. Vienīgā tortes sastāvdaļa, kas nākusi no tālām aizjūras zemēm, ir citrona miziņa.
