Sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par obligātā karadienesta atjaunošanu Latvijā. Kāpēc, ja allaž ir pierādījies, ka profesionālis savu darbu izdarīs labāk nekā amatieris? Vispārliecinošāk par obligātā karadienesta atjaunošanas nepieciešamību vēsta sociālās tendences sabiedrībā. Saskaņā ar pēdējās tautskaites datiem 62 tūkstoši Latvijas vīriešu, kas vecāki par 30 gadiem, dzīvo pie vecākiem. Sabiedrībā ir acīmredzami, ka daudzi Latvijas vīrieši ir gļēvi, viņiem ir slikta veselība un nav pat minimālu praktiskās dzīves iemaņu. Protams, dzīvot mammas aprūpētam savā ziņā ir ērti, taču kur paliek vīrišķības izpausmes, spēks un prasme īstajā brīdī pieņemt pareizākos lēmumus. Var visādi runāt par armiju, par ģedovščinas gadījumiem, taču dienests armijā vairāk vai mazāk veiksmīgi amēbiski veidotu jaunieti padara par vīrieti, kurš skaidrāk nekā pirms dienesta saprot, kas ir disciplīna, pienākums un līderisms. Iespējams, ka savulaik Padomju Savienībā dienests bija laimes spēle, taču man paveicās un esmu pateicīgs ne tikai komandieriem, bet arī dienesta biedriem par vērtīgi pavadīto laiku. Tieši armija jaunos vīriešus atrāva no mātēm un iemācīja dzīvot patstāvīgi, palīdzēja sākt veidot nobriedušus un atbildīgus vīriešus.Nešaubīgi esmu par to, lai līdzās profesionālajai armijai darbotos obligātā dienesta sistēma, iespējams, gada garumā. Tas varētu būt uz jau esošās Zemessardzes bāzes. Domāju, ka, saprātīgi organizējot obligāto dienestu jauniešiem līdz apmēram 28 gadu vecumam, ieguvēji būtu visi.
