Vakar Omuļos pēc ilgiem laikiem pie vienīgās divstāvu dzīvojamās ēkas pulcējās tuvi un tāli ļaudis, lai kopīgi priecātos par vietējās bibliotēkas jauno mājvietu. Svētku pacilājošā un sirsnīgā gaisotne pierādīja, ka Valkas novada domes lēmums par bibliotēkas pārcelšanu bijis pareizs un tālredzīgs.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka Omuļu bibliotēka vairāk nekā 50 gadus atradās bijušās pamatskolas ēkas otrajā stāvā.
Aiz durvīm – raizes un bēdas Lai gan bibliotēkas telpas salīdzinājumā ar pārējām skolas vietām bija diezgan mājīgas, tomēr ēkas caurais jumts darīja savu postu. Arī gados cienījamie lasītāji arvien grūtāk pārvarēja stāvās kāpnes, tāpēc Ērģemes pagasta pārvaldei kopā ar novada domi bija jāpieņem lēmums, kā tālāk rīkoties. Skaidrs bija viens – līdzšinējās telpās grāmatu krātuve palikt vairs nevarēja. Pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Krams atzīst, ka viņam ir diezgan duāla sajūta – no vienas puses milzīgs prieks par jauno bibliotēku, kas izveidota dzīvojamās mājas pirmā stāva trīsistabu dzīvoklī, to pārbūvējot līdz nepazīšanai, bet no otras puses nemierīgs prāts par vēsturisko skolas ēku. Lai gan novada domei ir bijušas vairākas idejas par ēkas tālāku izmantošanu, piemēram, rast iespēju te izveidot Rakstnieku un komponistu radošo namu, dzīves realitāte pierāda, ka Omuļi nebūt nav tā pati iekārojamākā vieta, kur varētu izvērsties ar grandiozu projektu īstenošanu. Omuļi atrodas tikai dažus kilometrus no Igaunijas robežas, un pamatiedzīvotāji ir gandrīz tikai pensionāri. Omuļos trūkst arī darbavietu, nav ne veikala, ne arī savas pasta nodaļas. Vietējā bibliotēka ir vienīgā sabiedriskā iestāde, kur cilvēkiem satikties, pārrunāt ikdienas aktualitātes, uzspēlēt galda spēles, tikties pie tējas tases dažādos tematiskos pasākumos un pie reizes izlasīt jaunākos žurnālus un laikrakstus, kā arī uz mājām lasīšanai paņemt kādu jaunu grāmatu. Vārdu sakot, bibliotēka bija kļuvusi par vietējo iedzīvotāju brīnumsaliņu, kur aiz durvīm palika raizes un bēdas.
Par lauku cilvēkiem jārūpējasGrāmatu krātuves atklāšanas svētkos piedalījās arī pašvaldības deputāts Aivars Ikšelis. Ieejot jaunajās telpās, deputātam no brīnumiem aizrāvās elpa, jo viņš atcerējās, kā šis dzīvoklis izskatījās pirms remonta. Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, vai pie tik niecīga iedzīvotāju skaita, kāds tas ir Omuļos, novada domei vajadzēja iztērēt divdesmit tūkstošus latu, lai iekārtotu jaunās telpas, A. Ikšelis, liekot roku uz sirds, atgādināja, ka pēdējos gados no Latvijas uz ārzemēm izbraukuši tik daudz cilvēku, cik abu pasaules karu sekas nav nesušas zaudējumu. Tāpēc ir jāmaina attieksme pašos pamatos – ja vien laukos uz dzīvi paliek cilvēki, par viņiem ir jārūpējas. “Omuļu bibliotēka ir viena no deviņām novada teritorijā strādājošām iestādēm. Tā ir pati mazākā, jo 2013. gadā bija reģistrēti vien 68 lasītāji, bet jebkuras bibliotēkas atklāšana vai labiekārtošana ir svētki. Šī bibliotēka sen ir izgājusi no grāmatu lasīšanas robežām, jo tā ir kļuvusi par vietējo sociālo centru un satikšanās vietu. Man ir liels prieks, ka tomēr Omuļos cilvēkiem vēl kaut kas ir palicis. Ar laiku vēl sakārtos apkārtni un te būs skaisti,” cer Valkas novada centrālās bibliotēkas direktore Ginta Dubrovska.Savukārt Omuļu bibliotēkas vadītājai Valve Āboliņa, kurai šī ir pirmā un arī vienīgā darbavieta kopš 1963. gada, pateicas visiem labajiem cilvēkiem, īpaši Andim Sulam ar strādniekiem, kuri palīdzēja ar savu padomu un vīru spēku grāmatu plauktu salikšanā un izvietošanā. Šodien bibliotekārei dzimšanas dienas tortē ir jāiededz 70 svecītes un “Ziemeļlatvija” pievienojas visiem sveicējiem, novēlot stipri veselību un vēlmi joprojām būt vajadzīgai savai dzimtajai vietai. Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
