Valkas kultūras nama mazajā zālē notika literāri muzikāls vakars “Tu mūzikā, es dzejā”. “Ziemeļlatvijas” darbinieces Anitas Kopštāles (Anitas Anitīnas) dzeju melodijās iekļāva dziesminieks un komponists Harijs Užans, kuram ar mūsu laikrakstu ir apmēram sešu gadu saistība.
Šo koncertu “Ziemeļlatvija” dāvāja saviem abonentiem un viņu draugiem. Valcēniešu interese par to bija gana liela un klausītāju atsauksmes visnotaļ pozitīvas. Ideja par pasākuma rīkošanu radās laikraksta maketētājai Olitai Cīrulei, un viņa kļuva par abu autoru sadarbības veicinātāju.Laikrakstā ir strādājuši daudzi ar dzeju saistīti cilvēki. Pēdējos gadu desmitos tie bija Jānis Locāns, Vitālijs Lozda, Marika Svīķe, cieša sasaiste bijusi un turpinās ar Arturu Gobu, bet tagad kārta Anitai Anitīnai.
Sadarbību paredzēts turpināt“Pasākums noritēja mīļi un jauki, kaut gan sākumā abi bijām sabijušies. Paraugoties cilvēku sejās pēc pirmo dzejoļu nolasīšanas, šķita, ka klausītāji ir dusmīgi un viņiem nekas nepatīk. Izrādījās, ka esmu kļūdījusies. Pēc koncerta uzklausīju daudz cildinošu vārdu. Man patīk Harija sarakstītā mūzika, jo jūtu tajā daudz emociju,” atzīst dzejniece A. Anitīna.Abu sadarbības rezultātā pašlaik ir tapušas sešas dziesmas. Četrām no tām Anita rakstīja vārdus jau sacerētai mūzikai, bet divos gadījumos mūzika tika uzrakstīta sacerētai dzejai. Tie apmēram 30 dzejoļi, kurus A. Anitīna nolasīja pasākumā, ir tapuši 1. un 2. martā. Vēl daži pievienoti no citiem šajā gadā rakstītajiem. Neviens nekad agrāk nav ticis publiski lasīts vai publicēts. Dzejniece priecājas, ka abu sadarbību paredzēts turpināt.
Valkā senas saknesH. Užana saistība ar Valku nav veidojusies tikai pēdējo sešu gadu laikā. Šeit pie pašas Igaunijas robežas pirms Otrā pasaules kara ir dzīvojuši viņa vecvecāki. Harijs 1975. gadā ir absolvējis Latvijas Konservatorijas (tagad Mūzikas akadēmijas) Stīgu nodaļas kontrabasa klasi.H. Užans stāsta, ka dziesmas rodas dažādi. Citas atnāk lēni, ilgstošā laika posmā, citas sirdī ieskanas uzreiz un mūzikā transformējas dažās minūtēs. “Vispirms es dzejai piemeklēju nepieciešamo noskaņu, tas ir, attiecīgas harmonijas, un tad prātoju par melodiju,” skaidro komponists. Viņš allaž bez atlīdzības muzicē “Ziemeļlatvijas” nozīmīgos sarīkojumos. Šis koncerts notika laikraksta 88. pavasarī.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
ViedokļiMārīte Magone, aktīva sabiedriskā darbiniece:- Jauks koncerts Sieviešu dienas noskaņās. Man ļoti patika Anita. Viņas balss mikrofonā ir tik izteiksmīga un atraisīta. Sen nebiju redzējusi viņu tik šķelmīgu. Vajadzīgā noskaņa bija, klausītāju daudz. Harijs arī ir romantiķis un pieklusināts cilvēks. Šajā gadījumā nebūt neprasījās, lai dziesmas skanētu dārdošā balsī, tātad viss kārtībā.
Valdis Rogainis, dziesminieks:- Koncerts bija ļoti jauks. Tajā kopā savijās daudz jauku lietu. Dzeja labi saskaņojās ar mūziku, veidojot saskanīgu koptēlu. Klausītāji bija ieinteresēti un atsaucīgi. Abpusēji labvēlīgo attieksmi nevarēja nejust. Abu autoru sasaiste un savstarpējā izpratne bija acīmredzama. Šādos pasākumos tas ir ļoti nozīmīgi. Patika arī tas, ka dzirdēju vecās dziesmas, kas vairāk saistāmas ar komponistu. Šis koncerts man un, domāju, arī citiem deva pozitīvu lādiņu pašlaik gaisīgajā pavasarī.
Zane Brūvere, tulkotāja un atdzejotāja:- No šī pasākuma ieguvu daudz vairāk nekā sākotnēji gaidīju. Žanrs, kurā darbojas Harijs Užans, nav tas, ko klausos bieži, taču šīs melodijas uzrunāja ikvienu sirdi. Tās lika gan priecāties, gan skumt, gan arī padomāt. Runājot par Anitas dzeju, jāsaka, ka viņai izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Hariju, jo abas dziesmu komponentes ir saskanīgas un viena otru papildinošas. Tas uzrunā klausītāju. Ceru, ka abu sadarbība turpināsies un taps daudz jaunu dziesmu, kuras iepazīs klausītāji visā Latvijā. To viņai arī novēlu!
