Man gan tā īsti vēl neticas, ka tūlīt, tūlīt paraus pavasari, taču visi dabas vēstneši it kā solās uz šādām laika pārmaiņām. Ja tā notiks, tad patiesībā iestāsies tāds garāks posms, kad nebūs vēl ko pie ūdeņiem tā nopietnāk darīt, jo stipri apšaubu, ka breksis, rauda vai vimba tik agri dosies uz nārstu. Tas, ka šīs zivis upēs ir, protams, nav apstrīdams fakts, taču to aktivitātes ir atkarīgas no bioloģiskajiem procesiem. Pēc visa izskatās, ka uz kādu laika posmu varētu iestāties kaut kas līdzīgs vēlam rudens periodam, kad baltās zivis kļūst mazkustīgas.
Kā zināms, līdakām 1. martā iestājās to paturēšanas liegums. Tas gan nenozīmē, ka nedrīkstēs dirnēt gar krasta joslu ar spiningu rokās, jo vēl jau ir arī citas plēsīgās zivis, kam šādu liegumu pašreiz vēl nebūs. Kā runāju tikko ar vienu no zivju inspektoriem, tad, atbrīvojoties no ledus skavām, šogad nav gaidāmi arī lieli plūdi. Visādā ziņā tas ir apsveicami, jo, piemēram, līdakas nārsto tieši applūdušo ūdeņu krastos, kur ūdens temperatūra pavasara saules iespaidā ir siltāka nekā dziļākos ūdeņos. Savukārt ūdens līmenis ļoti bieži savu svārstību rezultātā ikrus atstāj sausumā, kas diemžēl tur arī paliek izkaltēta sausiņu formā, un nārsta būtība ir pielīdzināma nullei. Savukārt šajā situācijā, ja tikai nesāksies kādas plašas lietavas, kas radītu ūdens pieplūdumu upēs, šā gada nārsts var izdoties ļoti labs un būt viens no labākajiem vismaz pēdējo 10 gadu laikā. Tāpat zivju inspektoriem un pašiem makšķerniekiem, kam interesē zivju aizsardzība un vēlme pēc to krājumu papildināšanās, upēs vai ezeros būs jāseko līdzi maliķu izdarībām, jo līdakas būs ļoti viegli paņemamas pat ar uztveramo tīkliņu, par spiningu nemaz nerunājot. Šādos gadījumos maliķi brien pa naktīm vai dienām gar upju un ezeru krastiem, lai ar uztveramajiem tīkliņiem ar ikriem un mīlestību pārņemtās zaļsvārces lasītu maisiem. Šis pavasaris šādām neģēlībām būs diemžēl kā radīts. Tas viss, protams, pie situācijas, ja pavasaris mūs pārsteigs nesagatavotus. Ja skatāmies no mūsu Latvijas un visas Baltijas valstu atrašanās vietas ģeogrāfiski, tad, nākot ejot dažādiem cikloniem, parasti esam tiem kā trubā, kaut kur pa vidu. Līdz ar to pie mums arī ir tik mainīgi laikapstākļi, kas nes neparedzamas sekas. Vakarā gulēt aizejam ziemā, bet no rīta aiz loga jau pūpoli no čaulām izsprāguši. Vēl jau esam uz ledus Ir, protams, vietas, kur pašreizējā brīdī no ledus vairs nav ne lāstekas, bet tas vairāk ir saistīts ar Kurzemes pusi. Vidzemē, Latgalē un Zemgalē vēl ir vietas, kur ledus biezums droši turas 30 centimetru biezumā, jo lai arī dienā temperatūra pakāpusies pat līdz +8 grādiem, tomēr nakts stundas ir mīnusos un ledus vāks tik ātri nepadosies. Tieši tagad ir tas labākais posms brekšu un lielo raudu meklēšanai, un varbūt kādam ir gadiem iestrādātas vietas, kas tieši tagad ir pārbaudāmas. Tuvojoties pavasara nārstam abu šo sugu zivis atstāj ziemas bedres un iznāk seklākos rajonos. Piemēram, Daugavā man tādas ir vairākas, taču ne katru gadu izdodas līdz tām tikt, jo nelaiž ledus biezums. Šogad, pateicoties sniega iztrūkumam un kailsalam, uzsala pieklājīgi stingrs ledus vāks, kas ļauj uz upes uziet vēl tagad. Kaut arī īpašas omulības nav, jo apakšā darba dienās ir itin jūtama straume, tomēr tikmēr, kamēr ledus biezums būs 15 centimetru, jūtos itin droši. Šīs ziemas vai pavasara guvums ir 14 brekšu svarā virs kilograma. Kā jau ierasts, viss sākas un beidzas ar iebarošanas kvalitāti un daudzumu. Pati cope notiek vietās, kur dziļums ir aptuveni pieci metri un tikai pa darba dienām, kad spēkstacijas kustina ūdeni. Tiklīdz ūdens kustība apstājas, var mierīgi nodarboties ar ko citu. Izmantoju tikai un vienīgi mikro gruntenītes ar 7–10 gramu sviniņu un divām pavadiņām, no kurām apakšējā ir ar banāna veida spilgta krāsojuma mormišku, bet virsējās pavadiņas galā ir parastais 10. numura āķītis ar klasisko liekumu. Kā iebarojamā ēsma ir “Timar” ziemas barība, kas izmantojama būs arī pavasarī palu laikā, un ar pareizu barošanu breksis ir klāt. Kas ir pareiza barošana? Tā kā zem ledus ir straume, tad diemžēl iebarojamās barības daudzums būs nepieciešams krietni vairāk kā ierasts ziemas apstākļos, jo barību straume mazpamazām skalo projām. Parasti iebarošanas āliņģi veidoju aptuveni divus metrus no tiem, kuros esmu sataisījies copēt. Vēlams pie iebarojamās masas pielikt klāt speciālo līmi. Tā barības masa ilgāk neizskalosies. Ēsma uz āķa, kā jau parasti, baltie mušu kāpuri un motilis.Braucam uz Tosmāri Ja kāds vēl nezina, kur šāda vieta atrodas, tad pateikšu, ka jāmēro ceļš uz Liepāju un jāmeklē karaostas kanāls. Šeit no ledus nav ne vēsts jau labu brīdi un makšķernieki velk un vilks itin labus zandartu un asaru lomus. Līdz pirmajam martam copi varēja veikt arī no laivām, bet vēlāk – tikai no krasta. Taču tas ātrumu nebūt nemazina. Ņemam vieglo spiningu. Pītā 0,08 milimetru aukliņa, spilgti zaļgana gumijas zivs (4 mm garumā) un džiggalva, attiecībā kādā dziļumā copēsim. Kad biju nedēļas sākumā, daudz labāk zandarti ķērās tieši no krasta, tāpēc joks, ne joks, bet piebraucām ar laivu klāt pie paša krasta un tur tad arī darbojāmies. Izmērs tāds vidējs. Lielākais 1,4 kilogrami, bet mazākus par kilogramu laidām, lai paaugas. Tajā dienā pilnīgu bada streiku bija pieteikuši asari, bet tā jau ar tām zivīm ir. Mazliet par Ventu Tiem, kam šķiet, ka varētu situācija būt tāda, ka ledus šajā upē ir izgājis, varu pateikt pilnīgi droši, ka tas stāv kā stāvējis vismaz par 90% attiecībā uz visu upi. Tā vien izskatās, ka tā tas būs vēl labu laiciņu, jo pietrūkst upē ūdens līmeņa paaugstinājuma, kas ledu salauzītu. Zivju upē, kā saka paši vietējie, vajadzētu būt pa pilnam, jo ļoti labi tās sanāca rudens pusē. No 1. marta pieejamas arī licences. Šogad cenas gan diemžēl būs nedaudz pieceltas. Taču jāsaka, kā ir, ka vismaz Ventā notiek plānveidīga zivju mazuļu ielaišana un varbūt tāpēc upe ir kļuvusi tik bagāta no zivju resursu puses. Tā teikt, vismaz zinām, par ko maksājam.Ne asakas jums! Esiet prātīgi uz pēdējā ledus! Starp citu, siltajās dienās itin bieži gadās tā, ka no rīta uz ledus uzej, bet pievakarē jau auro mobilajā pēc palīdzības, jo nevari no ledus nokāpt. To derētu paturēt prātā.
