Tiesvedības dēļ jau pāris mēnešus Launkalnes pagasta Silvā ir iesaldēta uzņēmuma “Agro Smiltene” jaunbūve – lauksaimniecības tehnikas ražošanas un montāžas angārs, pēc kura pabeigšanas SIA “Agro Smiltene” bija iecerējusi uzsākt jaunu uzņēmējdarbības virzienu un radīt jaunas darba vietas.
Objekts ir uzcelts, taču ekspluatācijā to nodot nevar. Pērn 21. novembrī Administratīvā rajona tiesā Valmieras tiesu namā ir saņemts kāda iedzīvotāja pieteikums par Smiltenes novada būvvaldes izsniegtās būvatļaujas atcelšanu minētā angāra celtniecībai.
Apstrīd novada domes lēmumuPēc pieteicēja domām, šāda būve ir pretrunā ar Launkalnes pagasta teritorijas plānojumu 2006.-2018. gadam un tā sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem.Saistībā ar to laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijā vērsās uzņēmuma “Agro Smiltene” valdes priekšsēdētājs Andris Vilkasts, izsakot sarūgtinājumu par uzņēmējdarbībai radīto kavēkli.“Droši vien tā nav pirmā un vienīgā reize, kad tiesvedība kļūst par šķērsli jaunai iniciatīvai un darbavietu radīšanai. Šis gadījums liek aizdomāties, kāpēc cilvēki labāk izvēlas doties svešumā, bet ne uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā,” saka A. Vilkasts.Uzņēmējs saņēmis paziņojumu no Smiltenes novada domes par to, ka ir apstrīdēta 2013. gada 28. maijā izsniegtā būvatļauja minētā angāra būvei. “Smiltenes novada domē 2013. gada 11. decembrī saņemts Administratīvās rajona tiesas paziņojums par administratīvā akta darbības apturēšanu (būvatļauja Nr. 12 -15/24, kura izsniegta 28.05.2013) sakarā ar Egona Vilka pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā,” norādīts pašvaldības paziņojumā, ar ko “Ziemeļlatviju” iepazīstina A. Vilkasts.Smiltenes novada būvvaldes vadītāja – būvinspektore Ingrīda Ērgle informējusi uzņēmumu SIA “Agro Smiltene”, ka sakarā ar šo iesniegumu aptur jebkādu būvniecību īpašumā Silva 23, Launkalnes pagastā. Tā ir SIA “Agro Smiltene” juridiskā adrese, kur arī uzbūvēts jaunais angārs.“Ziemeļlatvija” sazinājās ar ārzemēs dzīvojošā pieteicēja pilnvaroto personu, kura norādīja: “Pieteikums tiesā tika iesniegts tādēļ, ka, pieteicējaprāt, būvatļauja ir klajā pretrunā ar Launkalnes pagasta teritorijas plānojumu, jo tas neatļauj lauksaimniecības tehnikas ražošanas un montāžas angāra būvniecību šajā teritorijā, kas ir kaimiņos pieteicēja īpašumam”. Pilnvarotā persona arī uzsver, ka būvatļaujas tiesiskumu vērtēs tiesa, izskatot pieteikumu pēc būtības, tādēļ minēto lietu pieteicēja puse sīkāk šobrīd nekomentē.Smiltenes novada domes Juridiskās nodaļas vadītājs Māris Rungulis “Ziemeļlatvijai” apliecina, ka pieteicējs Administratīvā rajona tiesā ir apstrīdējis Smiltenes novada domes lēmumu par izsniegtās būvatļaujas atstāšanu spēkā. Lietas izskatīšanas datums vēl nav nozīmēts.Smiltenes novada dome pērn 30. oktobrī noraidīja tā paša gada 3. oktobrī saņemto pieteicēja iesniegumu par administratīvā akta (minētās būvatļaujas) apstrīdēšanu un atstāja spēkā minēto būvatļauju. Šis pašvaldības lēmums arī ir aizsācis tiesvedības procesu.Arī Smiltenes novada dome lietas būtību šobrīd sīkāk nekomentē, ņemot vērā, ka tiesas sēde vēl nav notikusi. “Launkalnes pagasta teritorijas plānojums ir novecojis, un ir nepieciešams jauns, jo vecais plānojums bremzē uzņēmējdarbību un neatbilst mūsdienu situācijai,” taujāta par radušos strīdu, savu viedokli pauž Smiltenes novada būvvaldes vadītāja Ingrīda Ērgle. Teorētiski situāciju šādā gadījumā ir iespējams mainīt, pašvaldībai, balstoties uz uzņēmēja iesniegumu, pagasta teritorijas plānojumā izstrādājot grozījumu projektu, ko nodotu publiskajai apspriešanai, un tad savu viedokli varētu izteikt visi iedzīvotāji, kuri vēlētos.
Sprunguļi uzņēmējdarbības ratosTikmēr SIA “Agro Smiltene” jau vērsusies Administratīvā rajona tiesā ar lūgumu atjaunot Smiltenes novada būvvaldes izsniegtās būvatļaujas darbību. Tiesa minēto lūgumu izskatīja šā gada 24. februārī un nolēma lūgumu noraidīt. Nolēmums vēl nav stājies spēkā.SIA “Agro Smiltene” nolēmumu pārsūdzēs un uzsver, ka līdz ar E. Vilka pieteikuma iesniegšanu tiesā ir apturēts uzņēmuma realizētais būvniecības projekts, radot būtisku kaitējumu un zaudējumus.SIA “Agro Smiltene” angāru grib izmantot, lai ārzemēs ražoto lauksaimniecības tehniku (elektronikas daļu) pielāgotu jeb pārkonstruētu atbilstoši Latvijas apstākļiem un vietējo lauksaimnieku vēlmēm un nākotnē apmācītu arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus. Celtniecības projekta kopējās izmaksas ir orientējoši 120 tūkstoši latu (170744,62 eiro). Būvniecību SIA “Agro Smiltene” īsteno Lauku atbalsta dienesta apstiprinātajā projektā, pretendējot uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu Latvijas lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākumā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”. Pieļaujot būtiskas atkāpes no projekta realizācijas nosacījumiem, SIA “Agro Smiltene” var tikt liegtas tiesības saņemt ELFLA līdzfinansējumu 83 146 latu (118 306,10 eiro) apmērā, uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.“Eiropas fondu naudu varēsim saņemt tikai tad, kad projekts būs īstenots,” skaidro A. Vilkasts. “Šobrīd objektā ir ieguldīts bankas aizdevums, par ko turpinām maksāt procentus. Ir ļoti skumji, ka daudzus gadus ārzemēs dzīvojošs cilvēks internetā atrod, pie kā piekasīties, un vēršas tiesā, nepadomājot, kā tas ietekmē uzņēmumā strādājošos cilvēkus un viņu ģimenes. Mūsu uzņēmumā strādā vietējie iedzīvotāji no Smiltenes, Palsmanes, Silvas, Mēriem, Vijciema. Plānojām pat palielināt darba vietas, atverot jauno angāru, lai cilvēkiem būtu darbs un nebūtu jābrauc projām uz ārzemēm. Šī tiesvedība mūsu uzņēmumam ir pamatīgs trieciens. Liels paldies Smiltenes novada domei un būvvaldei, ka vismaz viņi mūs atbalsta, jo uzņēmējdarbība ir visa novada ekonomikas un attīstības pamats.”A. Vilkasts arī piebilst, ka uzņēmums “Agro Smiltene” ļoti rūpējas par apkārtējo vidi, ir ieguldījis līdzekļus savā administrācijas ēkā (bijušajā Silvas klubā), gan salabojot bojāto jumta segumu, gan atjaunojot zāli, ko pirms tam cits uzņēmums izmantoja galdniecībai, un tagad zālē notiek sabiedriskie pasākumi, piemēram, lauksaimnieku un sabiedrisko organizāciju sanāksmes un izglītojošie semināri. Atjaunotajā ēkā atrodas uzņēmuma administrācija. Arī jaunais angārs ir būvēts tā, lai abas ēkas būtu vizuāli saskanīgas un iekļautos apkārtējā vidē.
Samazināsies privātīpašuma vērtībaCitās domās ir lietas pieteicējs tiesā. Jau minētajā Administratīvā rajona tiesas 24. februāra nolēmuma konstatējošā daļā norādīts, ka ar būvatļauju tiek aizskartas viņa tiesiskās intereses, jo viņam uzbūvētā angāra tuvumā pieder īpašums un tas tiek izmantots kā vieta klusai atpūtai, tādēļ lauksaimniecības tehnikas ražošana un montāža tā tuvumā šo izmantošanas veidu turpmāk padarīs neiespējamu. Tas nozīmē, ka samazināsies īpašuma vērtība, kā arī tiks atņemtas citas iespējas gūt labumu no šī īpašuma, piemēram, to izīrējot. Pieteicēja ieskatā arī Eiropas Savienības finansējums un jebkādi citi apstākļi nedod tiesības būvniecības procesā neievērot pašvaldības teritorijas plānojumu, Administratīvā procesa likumu, Būvniecības likumu un citus normatīvos tiesību aktus.Pēc Smiltenes novada domes sniegtās informācijas, saskaņā ar Launkalnes pagasta teritorijas plānojumu, nekustamais īpašums Silva 23 daļēji atrodas sabiedriskas nozīmes un darījuma objektu apbūves teritorijā, daļēji – parku un apstādījumu, daļēji – meža teritorijā. Taču tiesa vairāku apsvērumu dēļ secinājusi, ka nevienā no šīm apbūves teritorijām nav pieļaujama lauksaimniecības tehnikas ražošanas un montāžas angāra būvniecība. Savs komentārs par Smiltenes novada būvvaldes un domes atbildību ir zvērinātu advokātu biroja “Centrs” juristei Gundegai Miķelsonei, kura pārstāv pieteicēju. “Domāju, ka situācijā, kad Smiltenes novada būvvalde ir izsniegusi SIA “Agro Smiltene” būvatļauju, kas ir klajā pretrunā ar teritorijas plānojumu (2013. gada 28. maija būvatļauja Nr.12-15/24), un Smiltenes novada dome šo būvvaldes rīcību ar 2013.gada 30. oktobra lēmumu Nr.18 (24.§) atzinusi par pareizu, interesi par notiekošo vajadzētu izrādīt arī tiesībsargājošajām iestādēm. Šīm iestādēm vajadzētu noskaidrot, kāpēc šāda būvatļauja tika izsniegta, acīmredzami un klaji pārkāpjot normatīvos tiesību aktus, kas regulē būvatļaujas izsniegšanas procesu,” uzskata G. Miķelsone.
Citam kaimiņam pietiek ar žoguZemesgabals, uz kura uzbūvēts angārs, robežojas ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumu (nemeža zemi). Iebildumu pret angāra būvi akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” nav. Uzņēmuma “Agro Smiltene” teritorijai blakus atrodas arī silvēnieša Normunda Vīksnas privātīpašums. N. Vīksna nedomā, ka, uzsākot angārā montēt tehniku, apkārtnē varētu kļūt skaļāk. “Angārs ir sendviča paneļu tipa, izolēta būve, un, cik zinu, tur nav paredzēta ražošana, kurā ar āmuru sistu pa darbgaldu, ja nu vienīgi īslaicīgi ieslēgtu kādu frēzi. Tad jau troksnis vairāk nāk no tuvumā esošā ceļa. Mana vēlme drīzāk ir, lai uzņēmējs nodrošinātu īpašuma necaurredzamību – norobežo savu zonu ar augstu dzīvžogu, lai es neredzu, ko dara viņi, un viņi neredz, kas notiek manā pagalmā,” ierosina N. Vīksna.Viņš atzīst, ka diemžēl jau pašā sākumā pietrūcis angāra būvniecības ieceres publiskās apspriešanas, tādēļ arī nav bijis detalizētas informācijas, cik augsta būs angāra celtne. “Pēc plāna domāju, ka angārs būs zemāks par esošo ēku,” piebilst N. Vīksna. Taču kopumā iebildumu pret angāra būvi un tur paredzēto uzņēmējdarbību viņam nav. Tuvumā, bijušā “Smiltenes MRS” agrākajā teritorijā, jau atrodas industriālā zona, kurā darbojas vairākas privātstruktūras, pārsvarā vieglās un smagās tehnikas remonta servisi, ar ko robežojas arī pieteicēja īpašums. “Mēs, iedzīvotāji, tagad esam iesprostoti starp divām industriālajām zonām,” atzīst N. Vīksna.
