Kad dzīvā radība mostas no ziemas miega un pavasara saule spīd aizvien spožāk, arī cilvēki sarosās. Jāsāk gatavoties dārza darbiem. Šobrīd veikalos var apreibt no sēklu daudzveidības, bet pēc pāris mēnešiem tās būs krāšņas puķes un pašu audzēti dārzeņi daudzu mazdārziņos. Pēdējo gadu laikā dārzniecībai aizvien vairāk pievēršas jaunatne.
Savulaik pavasaros varēja novērot situāciju, kad skolotāji klasēs uz palodzēm podiņos audzēja gurķus un tomātus, bet tagad ar sēklu diedzēšanu un stādu audzēšanu mācību stundu starplaikos aizraujas skolēni.
Ar pašu izaudzēto bagātina dabuDārznieku lomās jau vairākus gadus iejūtas Blomes pamatskolas 5. klases skolēni kopā ar savu audzinātāju Ilonu Burovu, kura saka: “Gaidu vasaru, jo man puķu dārzs ir relaksācija.” Arī viņas skolēni, kuri raksturā un interesēs ir atšķirīgi, šoreiz ir vienisprātis un apjautuši, ka dārza darbi sagādā lielu prieku. Atliek vien ķerties tiem klāt.Blomēnieši ir iesaistījušies zaļākajā un skaistākajā domāšanas projektā “Dārznīca”, ko īsteno Latvijas stādu audzētāju biedrība. Stādu audzēšanas konkurss, kurš ilgst piecus mēnešus, sniedz bērniem iespēju audzēt neierastus augus un iepazīt daudzveidīgas audzēšanas metodes. Pateicoties jaunajiem dārzniekiem, pērn Latvijas daba kopumā kļuva bagātāka un zaļāka ar vairāk nekā simts jauniem stādījumiem. Mazie dārznieki no Blomes pagājušajā gadā audzēja kastaņkokus, kurus vēlāk iestādīja pie pamatskolas. Šogad klasē uz palodzes podiņos iestādītas krūmcidonijas, krasta kļavas un vītols.
Pienākumu daudz, darītāju vēl vairākJa kādreiz I. Burovai ir jāsatraucas par kāda skolēna neizpildītu mājasdarbu, tad dārzniecības darbos viņa var pilnībā paļauties uz bērniem, kuri sevi dēvē par “Zaļajām ķepiņām”. Pienākumu ir daudz, jo viss process tiek dokumentēts “Augu dienasgrāmatā”, taču čaklu roku ir vēl vairāk. Klases audzinātājai reizēm ir tikai jāpārliecinās, vai skolēni, labu gribot, nepārcenšas ar augu laistīšanu.“Zēniem un meitenēm ir sadalīti pienākumi. Es, piemēram, visu pierakstu burtnīcā. Mums visiem patīk tas, ko mēs darām. Arī mājās es palīdzu dārza darbos. Tagad esam iesējuši tomātus un gurķus, bet vasarā dārzā izaugs vēl daudz kas cits. Skolā visinteresantāk ir vērot, kā no sēklas izdīgst augs. Tas notiek ļoti lēni, bet interesanti,” aizrautīgi stāsta 5. klases skolniece Dace Vilka.Klases audzinātāja atzīst, ka dalība šajā projektā ir vērtīga bērniem, jo tā sagādā ne vien prieku par praktiskām nodarbēm, bet nes līdzi daudzveidīgas zināšanas par dabā notiekošiem procesiem un dabas nozīmi cilvēka dzīvē. To, ka bērni ir ieinteresēti, apliecina ārkārtīgi lielā atsaucība konkursā. Pērn par dārzniekiem Latvijā kļuva vairāk nekā četri tūkstoši skolēnu. Šogad gribētāju bija vēl vairāk.“Atceros, ka iepriekšējā gadā pieteikšanās šim projektam ilga trīs dienas, jo dalībnieku skaits ir ierobežots. Bet šogad septiņu stundu laikā bija saņemts maksimālais interesentu pieteikumu skaits. Arī citi Blomes pamatskolas klašu kolektīvi labprāt būtu iesaistījušies Latvijas stādu audzētāju biedrības aktivitātēs, taču bija jau par vēlu,” atceras I. Burova.Neņemot to vērā, skolēni stādīšanas un audzēšanas prieku sev neliedz. “Ziemeļlatvijai” zināms, ka arī citās novada skolās papildus mācību darbam notiek līdzīgas aktivitātes. Tas spilgti apliecina, ka ne uz visiem attiecināms apgalvojums, ka mūsdienās bērni pārāk daudz laiku velta informācijas tehnoloģijām, piemirstot – īstā dzīve ir tur ārā aiz loga. Bērni labprāt iesaistās un ir čakli, ja vien pieaugušie sniedz šo iespēju.
