Tādu pagodinājumu kā šonedēļ Smiltenes novada muzeja vadītāja Zinaida Bērza sen nebija jutusi. Ar lielu interesi un vienlaikus satraukumu viņa vēra vaļā uz Mēru muižu nogādāto pasta sūtījumu. Tā bija dāvana no bioloģijas doktora valsts emeritētā zinātnieka Aldoņa Vēriņa.
“Smiltenes novada muzejam Mēru muižā – manai mīļajai uz neaizmirstamajai skolai, kuru beidzu bargajā 1944. gadā. Man pilnīgi pietiek ar Dzimteni,/ Un smaržīga vēja ražu;/ Man pietiek ar gadu simteni,/ Lai mērītu manu mūžu,” citējot Laimoņa Vāczemnieka dzejoli dāvanā – savā pirms mēneša izdotajā grāmatā “Latvietis un viņa peonijas” ierakstījis A. Vēriņš.Smiltenes novada muzeja vadītāja atzīst, ka tas bija negaidīti, bet vienlaikus ļoti patīkami, ka Aldonis Vēriņš vispār ir iedomājies par muižu, savu dzimto pusi. “Lepojos, ka ir šāds cilvēks, kurš bez uzaicināju dara labu. Noteikti viņam piezvanīšu, pateikšos un uzaicināšu ciemos,” teic Z. Bērza. Viņa arī plāno pārrunāt nupat radušos ieceri par peoniju dobes izveidi muižas parkā, jo A. Vēriņa praktiskais uz zinātniskais darbs kopš 1947. gada lielākoties veltīts puķkopībai. Pēdējo 40 gadu laikā novadnieks pievērsies peoniju kultūras propagandai un selekcijai.“Ziemeļlatvija” uzmeklēja A. Vēriņu, kurš jau ilgus gadus dzīvo Rīgā, taču sirdij tuva vienmēr paliks dzimtā puse. “Katru gadu jūlija pēdējā svētdienā braucu pie saviem vecākiem Aumeisteru kapos. Garām braucot vienmēr piestāju pie savas mīļās Birzuļu pamatskolas. Muižas parkā piespiežos pie dižozola, lai uzņemtu enerģiju. Muzejā gan neesmu bijis, taču ļoti vēlētos,” teic novadnieks.Grāmatas autors atklāj, ka šādu pašu dāvanu viņš ir nosūtījis Smiltenes ģimnāzijai uz 105. gadu jubileju. “Esmu absolvējis vidusskolu. Uz jubilejas pasākumu netikšu, jo vispirms jāparūpējas par veselību,” stāsta A. Vēriņš. Uzzinot, ka šovasar Smiltenes novada svētki notiks tieši Mēros, viņš jutās ieinteresēts. “Uz tiem es varētu aizbraukt,” vēlot labu veiksmi, spriež Birzuļu pamatskolas absolvents.
