Augusta nogalē Strenču pilsētas delegācija viesojās sadraudzības pilsētā Rosicē Čehijā, apmeklējot tur tradicionāli notiekošos Bruņinieku svētkus.
Augusta nogalē Strenču pilsētas delegācija viesojās sadraudzības pilsētā Rosicē Čehijā, apmeklējot tur tradicionāli notiekošos Bruņinieku svētkus. Strencēniešus ielūdza Rosices vicemērs un Rosices pils atjaunošanas iniciators Jaroslavs Ditrihs.
No Strenčiem uz Rosici izbrauca pilsētas bērnudārza “Minkāns” vadītāja Sandra Āķere, vēstures skolotāja Sarmīte Krūze, pilsētas tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Sovere, kultūras nama māksliniece Daiga Strautiņa un kultūras nama direktore un skolotāja Solvita Tēberga.
Līdz četriem gadiem — mājās
“Strenču vēstīm” iespaidos par ceļojumu uz laikiem, kad dzīvoja bruņinieki, dalījās D. Strautiņa, S. Krūze un L. Sovere. “Kad atgriezāmies mājās, šķita, ka pārvarējām ne tikai pusotru tūkstoti kilometru lielu attālumu, bet arī pārradāmies 21. gadsimtā.”
Lai nokļūtu Čehijas pilsētā Rosicē, ceļā jāpavada gandrīz diennakts. Galamērķī strencēnietes sirsnīgi sagaida Jaroslavs Ditrihs un jau tajā pašā dienā izrāda senatnīgo pilsētas Rāti, tās grezno ceremoniju zāli, bērnudārzus, skolu un Rosices pili.
Latvietes taujā par pirmsskolas un skolas izglītības sistēmu Čehijā un uzzina kopīgo un atšķirīgo salīdzinājumā ar Latviju.
Tobrīd Rosices bērnudārzus poš un mazgā jaunajai sezonai. Sarunās strencēnietes uzzina, ka čehu bērni dārziņu sāk apmeklēt no triju gadu vecuma. Valsts pabalsts, kuru vecāki saņem par bērnu audzināšanu līdz bērna ceturtajam dzimšanas gadam, ir pietiekami liels, lai mazulis pirmos trīs dzīves gadus varētu pavadīt ģimenē. Bērnudārzu telpas ir gaišas un plašas. Tajās iekārtotas rotaļāšanās vietas, piemēram, mazas, bērnu augumam piemērotas viesistabas, veikaliņi un tamlīdzīgi. Uz plauktiem salikti no māliem darināti bērnudārznieku darbiņi.
Skolotāji virsslodzi nestrādā
Rosices pamatskolas direktors iepazīstina ar skolu un demonstrē moderno klašu aprīkojumu, it īpaši dabaszinātņu kabinetos. Tas iegādāts, piedaloties projektos, piesaistot valsts, pašvaldību un sponsoru līdzekļus. Ar Eiropas fondu atbalstu tiek risināti jautājumi par labāku sociālo un psiholoģisko palīdzību skolēniem.
Skolotāju darba slodze Čehijā ir 22 kontaktstundas nedēļā. Reti ir gadījumi, kad pedagoga reālā darba slodze ir lielāka. Par katru virs normas nostrādātu stundu skolotājam ir jāmaksā dubultā, tāpēc skolas vadība to finansiāli nevar atļauties. Rosices skolas direktors sarunās atzīst — viņaprāt, krīze, kāda bija valstī pirms 10 gadiem, kad zemo algu dēļ skolotāji pameta skolas, ir pārvarēta, un algas šobrīd ir apmierinošas.
Skolā daļa priekšmetu ir obligāti apgūstami, bet daļu bērni un vecāki var izvēlēties.
Aizmirstas 21. gadsimts
Kad Rosicē ierodas strencēnietes, ap pili jau uzslietas apmetnes, kurās dzīvo viduslaiku tērpos ģērbušies svētku dalībnieki. Pakalna galā uzceltā taisnstūra formas ēka ar bruģēto iekšpagalmu un apjomīgo ārejo pagalmu jau 15 gadu ir vieta, kas pulcē viduslaiku tradīciju piekritējus no Čehijas un ārzemēm. Sociālisma laikos novārtā atstātajā ēkā ir veikti apjomīgi restaurācijas darbi, atjaunoti griestu un sienu gleznojumi un vēsturiskie interjeri.
Pils pagalmā augstu vilni sit viduslaiku tirgus. Tirgotāju galdi, tērpi, preces, ēdieni, muzikanti, žonglieri un apkārt esošie viduslaiku tērpos ģērbušies cilvēki liek aizmirst, ka šobrīd ir 21. gadsimts. Bērnus un pieaugušos priecē ceļojošie aktieri.
Pusdienlaikā sanākušie bruņinieki un viņu dāmas dodas svētku procesijā cauri vecpilsētai. Pie Rātes svētku karalis jaunākos brāļus iesvēta par bruņiniekiem. Pēcpusdienā svētku dalībnieki pulcējas arēnā, kur sākas grandiozs bruņinieku turnīrs. Divās grupās apvienojušies jātnieki un kājnieki vairākas stundas mērojas spēkiem veiklībā un cīnās par savu godu, taisnību un dāmas sirdi. Pasākumu krāšņāku padara herolda stāstījums un lieliska āksta darbošanās. Pēc turnīra pils iekšpagalmā muzicē un dejo Dienvidmorāvijas folkloras grupa, kas pārsteidz ar skanīgo vīru dziedājumu, temperamentīgajām dejām un savdabīga mūzikas instrumenta cimbalas skanējumu. Dienas noslēgumā svētku dalībnieki atpūšas pils krogā morāvu mūzikas pavadībā, bet pils pagalmā Itālijas pilsētas Lainates mūziķi piedāvā dejotājiem mūsdienīgus ritmus. Pusnaktī svētku dalībniekus iepriecina grandiozs salūts.
Kauja ilgst līdz pēdējam bruņiniekam
Trešās dienas rītā pēc turnīra un nakts balles bruņinieki ir noguruši, tomēr arī šajā dienā notiek cīņas. Šoreiz mērķis ir koka pils. Kad bruņinieki to ieņem, cīņas turpinās pils priekšā. Kaujā tiek izmantoti zobeni, šķēpi, pīķi. Strēlnieki šauj bultas, un kaujas lauks ātri piepildās ar “kritušajiem”.
Kauja beidzas, kad kājās paliek pēdējais vīrs. Par to, ka cīņas patiešām ir bīstamas, strencēnietes pārliecinās, kad no kaujas lauka nestuvēs tiek aiznests ievainotais. Viņam palīdzību sniedz viduslaiku tērpā ģērbies profesionāls ārsts.
Svētku organizatori stingri raugās, lai bruņas būtu pietiekami izturīgas un segtu visu dalībnieka ķermeni. Bruņinieki teikuši, ka tās sver 30 līdz 35 kilogramus.
“Saskaitījām, ka, kaujai beidzoties, skatītājiem paklanās gandrīz 80 no galvas līdz kāju pirkstu galiem bruņās tērpti cilvēki, starp kuriem ir arī dažas sievietes,” stāsta aculiecinieces.
J. Ditrihs viņām skaidrojis, ka dažos gados Rosicē ieradušies pat aptuveni 700 bruņinieku, taču šajā reizē daudzus atturējis solītais lietus.
“Esam pateicīgas Jaroslavam Ditriham par uzaicinājumu un iespēju dažas dienas sajusties kā viduslaikos,” saka brauciena dalībnieces.
