Pagājušajā gadā valsts svētkos Smiltenes Pensionāru apvienības aktīviste Maija Zariņa saņēma Smiltenes novada domes Goda rakstu par nopelniem un ieguldījumu sabiedriskajā darbā. Tikpat aktīvi un akurāti Maija lasa “Ziemeļlatviju”. Pensionāre vietējo laikrakstu abonē jau vairākus gadu desmitus. Ģimenē tā ir tradīcija, ko turpina no saviem vecākiem.
Turpinot pērn aizsākto “Ziemeļlatvijas” rubriku “Dodamies ciemos”, šoreiz apciemojam Maiju. Smilteniešiem un arī daudziem apkārtnes iedzīvotājiem viņa ir labi pazīstama. Kaut arī sirmums matos, viņa dejo senioru deju kopā “Pīlādzītis”. Kopā ar kolektīvu un arīdzan Pensionāru apvienības biedriem pabijusi ekskursijās teju pa visu Latviju. Vēl viens no atraktīvās pensionāres vaļaspriekiem ir apsveikumu kartīšu un sēru lentu rakstīšana un noformēšana. Mūsdienās nav daudz tādu, kura rokraksts ir apbrīnas vērts, taču Maijai tāds ir. Pensionāres uzcītību nudien var apbrīnot, ne vienmēr jaunajiem piemīt tik daudz spēka, enerģijas un pozitīva skatījuma uz dzīvi kā “Ziemeļlatvijas” abonentei.“Kopš manas ierašanās pasaulē, pirmo reizi turot rokās sava rajona avīzīti, tā saucās “Mūsu Zeme”. No skolas laikiem atceros, ka vecāki vienmēr abonēja avīzi. Lasīšanas prieks man droši vien ir no viņiem. Mūsu dzimtu vispār varētu dēvēt par lasošu un rakstošu,” stāsta Maija.Viņa saka, – ja nelasītu vietējo laikrakstu, tad rastos sajūta, ka neko nezini. Kā smiltenietei viņai vairāk patīk lasīt ziņas par Smiltenes novadu, taču interesējas arī par Valku. “Ir taču jāzina, kas notiek citviet. Zinu, ka ir cilvēki, kuri saka, – tur jau tikai par Valku raksta, un Valkā otrādāk, bet tam es nepiekrītu,” teic ilggadējā “Ziemeļlatvijas” abonente. Vienas no interesantākajām tēmām laikrakstā esot ceļojumu un virtuves lapas. No citiem smilteniete atšķiras ar to, ka ne vien akurāti lasa laikrakstu un ir uzticīga tam gadiem ilgi, bet arī izgriež atsevišķas avīzes publikācijas un tās saglabā. Gan Pensionāru apvienībā, gan senioru deju kopā viņa uzņēmusies dokumentēt notikumus. Piemēram, kopš kolektīva dibināšanas dienas septembrī būs jau astoņi gadi, viņa izgriezusi katru “Ziemeļlatvijas” publikāciju, kurā rakstīts par “Pīlādzīša” aktivitātēm. Tās visas kopā ar īsākiem un garākiem aprakstiem un fotogrāfijām glīti hronoloģiskā secībā ielīmētas mapē.Šo gadu laikā tapušas jau četras mapes. Līdzīgi notiek arī ar rakstiem par Smiltenes pensionāriem. Papildu tam notikumi tiek aprakstīti arī dienasgrāmatā, lai piedzīvotās emocijas tik drīz neaizmirstos. Laiku pa laikam viņa albumus pāršķirsta ar saviem vienaudžiem. Maija saka, – kamēr vien var pakustēties, ir jāiet un jādara. Vakar viņa plānoja doties uz kultūras centru, lai iegādātos biļetes uz marta otrajā pusē gaidāmo TDA “Ieviņa” koncertu, bet jau šodien rokās tur savu iemīļoto “Ziemeļlatviju”.
