Visu pasauli ir satraukuši notikumi Ukrainā, kur kopš februāra vidus turpinājās nemieri Kijevas Maidana laukumā, bet tagad Krievijai lojāli politiskie spēki ir ieņēmuši parlamenta ēku Krimā, savukārt Krievijas armijas daļas šajā pussalā ir aplenkušas vai ieņēmušas vairākus militāri stratēģiskus objektus.
Daudzi ukraiņu tautības cilvēki dzīvo arī Valkas novadā un gadu desmitu laikā jau kļuvuši par mūsu valsts pilsoņiem, bet Ukrainā ir palikuši viņu radinieki. Protams, pārdzīvojums par tuviniekiem un savas dzimtās zemes likteni viņiem ir liels.
Notiek cīņa par varu“Ziemeļlatvija” sazinājās ar vairākiem ukraiņiem mūspusē, vēloties dzirdēt viņu domas par notiekošo. Daži gan nevēlējās publiski paust savu viedokli, minot, ka viena blēžu banda nomainījusi otru un viņu ķīviņu dēļ cieš nevainīgi cilvēki. Savukārt citi uzskata, ka notiekošais lielā mērā ir atšķirīgu politisko grupējumu cīņa par varu un ietekmi, kurā notiek manipulēšana ar tautas noskaņojumu.Valcēniete Jana Čakārne ir dzimusi un augusi Ukrainā. Viņas dzimtā pilsēta ir Odesa. Tur arī pašlaik dzīvo viņas radinieki, ir apglabāti vecāki. Uz dzīvi Latvijā J. Čakārne pārcēlās pēc augstskolas beigšanas. Viņa pati saka – mīlestība atvedusi. Iemīlējusies latvietī un devusies viņam līdzi. Tagad te pavadīta mūža lielākā daļa. Sākoties nemieriem Ukrainā, Jana bieži sazvanījās ar radiniekiem. “Man ir sāpīgi par to, kas tur tagad notiek. Vēl pirms neilga laika veikalu plaukti bija tukši, algas cilvēkiem neizmaksāja, tas bija šausmīgi. Svētdien atkal zvanīju uz Ukrainu, tad radinieki pateica, ka viss sākot normalizēties. Mans brālis arī bija Maidana laukumā. Skats bijis drausmīgs. Viss sadragāts, daudzviet deg. Brālis savulaik balsoja par Timošenko un cer, ka viņa kaut ko panāks ukraiņu labā,” stāsta J. Čakārne.Jana uzskata, ka nemieri un grautiņi Maidanā nav īstais veids, kā risināt valstiskus jautājumus. “Līdzīgi notikumi pie mums risinājās 2009. gada 13. janvārī, kad Vecrīgā sākās grautiņi. Neko tie neatrisināja, bet apdraudēti bija cilvēki. Arī mans dēls toreiz kā policists tika nosūtīts tur uzturēt kārtību. Toreiz visu laiku uztraucos, kā viņam klājas. Vardarbība vienmēr ir šausmīga, un tā neko neatrisina,” apliecina J. Čakārne. Pēc Janas domām, Kijevā vainīgas ir abas puses. Patiesībā tā ir cīņa par varu un naudu savā starpā. Citām valstīm nav jājaucas šajā konfliktā. “Arī Eiropa neizprot situāciju. Maidans neradās no pēdējo mēnešu notikumiem. Patiesībā rīvēšanās starp Austrumu un Rietumukrainu notiek jau sen. Šī nesaprašanās bija jau manā jaunībā. Kungi cīnās par varu un šajā konfliktā ierauj arī vienkāršos cilvēkus. Visvairāk žēl, ka Maidana nemieros ievilka bērnus. Tas ir tāpat, kā savulaik rīkojās Trockis, uzskatot, ka jaunieši ir īstais revolūcijas spēks. Bērniem Maidanā nebija jābūt,” apliecina J. Čakārne. Viņa piebilst, ka ukraiņi patiesībā ir labsirdīgi, laipni cilvēki un ir draudzīgi – asiņaini konflikti nav viņu dabā. “Jācer, ka politiķi nāks pie prāta. Lai Dievs dod, ka viss beigtos labi un iestātos miers. To visi vienkāršie cilvēki grib,” saka J. Čakārne.
Attiecības, visticamāk, pasliktināsiesSmiltenes novada domei Ukrainā sadraudzības apgabals ir Ļvovas. Nesen smiltenieši ar teātri bija plānojuši braukt uz Drogobiču, bet sākušās nestabilās situācijas dēļ braucienu atlika. Domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis stāsta, ka sazinājies ar Latvijas goda konsulu Ļvovā Volodimiru Garculu, lai uzzinātu par situāciju. “Viņš pastāstīja, ka Ļvovas apkaimē ir salīdzinošu mierīgi, jo tā atrodas tālāk no Ukrainas austrumiem. Taču ukraiņi atzīstot, ka no Krievijas puses viņu zemē notikusi agresija un tas uz ilgu laiku ietekmēšot ukraiņu un krievu attiecības,” saka A. Mežulis.
