Smiltenes cilvēki nav sliktāki. Vēstures liecības par iepriekšējo paaudžu paveikto vajag saglabāt nākotnei, kā to jau dara kārķēnieši un rūjienieši.
Smiltenes cilvēki nav sliktāki. Vēstures liecības par iepriekšējo paaudžu paveikto vajag saglabāt nākotnei, kā to jau dara kārķēnieši un rūjienieši.
Tā tagad spriež ne viens vien Smiltenes pensionāru klubiņa rīkotās ekskursijas dalībnieks pēc tam, kad aizvadītās nedēļas nogalē apceļoja Kārķus, Naukšēnus un Rūjienu.
Salīdzinot rodas secinājumi
“Katra ekskursija kaut ko dod un vedina uz pārdomām. Salīdzinot redzēto, nonākam pie secinājumiem,” uzsver smilteniete pensionāre Valija Nadziņa.
Šajā reizē viņa guva apstiprinājumu līdzšinējam uzskatam — Smiltenei ir vajadzīgs muzejs un izstāžu zāle. Pensionāre neizprot vietējās pašvaldības kavēšanos to ierīkot.
Arī “Ziemeļlatvija” redzēja Kārķu tūrisma informācijas punktu un informācijas centru un Rūjienas izstāžu zāli. Kārķu pagasta pašvaldības ēkā, kuru savulaik cēla kā slimnīcu (to likvidēja 1968. gadā, bet tagad vietā darbojas doktorāts), atsevišķa ieeja ved uz tūrisma informācijas punktu. Tur ienācēju vispirms sagaida apaļš galds, ap kuru sarindoti 20 atšķirīgu krēslu — katrs vienam no 16 pagasta dižvīriem un vienai no četrām dižsievām. Tie ir ievērojamākie kārķēnieši, kuri šajā pusē dzimuši, auguši, mācījušies vai dzīvojuši. Turpat apskatāmi par viņiem savāktie materiāli. Dižvīrus un dižsievas vairāk var iepazīt no fotogrāfijām, piedaloties atraktīvā minēšanas spēlē pie apaļā galda. Citā telpā ir vēsturisku, no Kārķu pagasta mājām savāktu priekšmetu ekspozīcija un pie sienām — fotogrāfijas, kuras sniedz ieskatu pagasta dabas ainavās.
Rūjieniešiem ir ko rādīt
Rūjienas izstāžu zāle ierīkota bijušajā mācītājmuižas zirgu stallī. Pirmajā stāvā izstādes tiek mainītas katru mēnesi. Ir tikai viens noteikums — māksliniekam jābūt saistītam ar Rūjienas novadu. “Mums ir ko rādīt, jo Rūjiena ir mākslas pilsēta,” lepojas izstāžu zāles vadītāja Līga Siliņa.
Viss plašais otrais stāvs atvēlēts nu jau aizsaulē mītošā Rūjienas mākslinieka Arvīda Straujas gleznām. 92 gadus ilgajā mūžā viņš uzgleznojis vairāk nekā 1000 darbu, kuriem radis ierosmi gan Latvijas dabā, gan apceļojot Altaju, Tjanšanu, Urālus un citus kalnus, gan fantāzijas pasaulē.
Izstāžu zālē atrodas arī Rūjienas pirmskara sabiedrības leģendas mācītāja Roberta Slokenberga vēstules un iespaidīgs fotogrāfiju klāsts, kā arī citas vēstures liecības.
Apvaicātie ekskursijas dalībnieki ļoti cildina izstāžu zāles vadītāju Līgu Siliņu, dzimušu Smiltenē un bērnību aizvadījušu Palsmanē. “Tik erudīts un zinošs cilvēks, kurš muzeja lietās ir iekšā līdz matu galiem un visu, ko zina, grib pastāstīt citiem!” apbrīno Smiltenes pensionāru klubiņa vadītāja Agate Zariņa.
Atgādina mēram par solījumiem
“Galvenais, redzējām to, ka kārķēnieši un rūjienieši šodienas dzīvi balsta uz iepriekšējo paaudžu paveikto. Smiltenes cilvēki nav sliktāki,” uzsver V. Nadziņa, “tāpēc arī mums vajag muzeju, lai viņus atcerētos, un pie viena — arī izstāžu zāli. Ārste Ilze Krūmala uzdāvināja pilsētai tik daudz vēsturisku priekšmetu. Cilvēki tos nevar apskatīt, jo nav, kur izlikt. Domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis pensionāru klubiņā mums vairākkārt solīja — tiklīdz skārdnieki izies no svaru darbnīcas, tā uzreiz tur taisīs muzeju, pat otru stāvu būvēs. Nu ēka jau vairāk nekā pusgadu ir tukša, bet muzeja joprojām nav,” neizprot V. Nadziņa.
Šobrīd neizmantotā ēka Atmodas ielā, kur nesen atradās skārdnieku darbnīca, tiks saglabāta muzeja ierīkošanai, vakar “Ziemeļlatvijai” skaidroja A. Mežulis.
“Ēku apgūsim pakāpeniski, pa vienai telpai, jo tur ir vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi. Ir jāmeklē līdzekļi, jādomā par fondu naudas piesaisti. Tas nenotiks tik ātri, tāpēc nekādus termiņus nesolu. Tāpat arī jāatrod zinošs cilvēks, kurš uzņemtos darbu muzejā,” stāsta domes priekšsēdētājs. Tieši par to pirmdien spriests pašvaldības kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas sēdē.
Kamēr Smiltenē nebūs muzeja, vēsturiskas ekspozīcijas var izvietot kultūras un sporta centra zālē, viņš pieļauj.
Izvizina “Ruhjas Donalds”
Apceļoto novadu vēsture nav vienīgais, ko smiltenieši iepazina ceļojumā. Tūristi ieradās arī Kārķu pagasta zemnieku saimniecībā “Jasmīni”, kuras īpašnieks Edmunds Juškevics audzē Eiropas staltbriežus un Salēras šķirnes savvaļas zīdītājgovis — pagaidām vienīgās Latvijā. Naukšēnos, spirta brūža ēkā atvērtā atpūtas centrā “Nāras”, ekskursanti ēda uz ugunskura vārītu zivju zupu un brauca pa Rūjas upi ar motorizētu plostu “Ruhjas Donalds”, bet ražotnē “Naukšēni” degustēja piecas dažādas no rapša ražotas eļļas, minerālūdeni un citus atspirdzinošus dzērienus.
“Siltā un saulainā atvasara un bagātīgie iespaidi no redzētā sagādāja ilgi neaizmirstamas emocijas!” “Ziemeļlatvijai” atzina visi apvaicātie ekskursanti.
