83. turpinājums. Fomina mani notvēra gaitenī, piespieda pie palodzes un nolasīja visai karstu morāli.
83. turpinājums
Fomina mani notvēra gaitenī, piespieda pie palodzes un nolasīja visai karstu morāli. Labi, ka tikai, jo varēja safabricēt nezin ko, piemēram, “Amerikas balss” raidījumu slepenu klausīšanos, kas faktiski atbilda patiesībai. Vēlāk dzīvē ar Ingrīdu nācās saskarties, kad viņa strādāja par skolotāju skolā, kur pirms tam viņas tēvs bijis direktors, turklāt cilvēks ar lielu autoritāti sabiedrībā. Neko jau es viņai nepārmetu, izbailēs cilvēks ne tādus jokus vien var sastrādāt.
Smagākas sekas bija manai brīvdomībai pedagoģiskās prakses sakarā. Pastāvēja noteikta prasība, ka prakses grupai jāsagatavo kāds skolēnu atpūtas pasākums. Galvenais režisors visam pasākumam bija Romāns Pussars, viņam kā īstenam rīdziniekam bija vieglāk pieskaņoties pilsētas bērnu temperamentam. Gan skolotāji, gan bērnu vecāki par pasākuma norisi bija stāvus sajūsmā, toties apspriedes gaitā vārdu ņēma mūsu docents Jūlijs Flugins, kurš visu nolīdzināja līdz ar zemi. Šāda negatīvu parādību demonstrēšana no skatuves varot ļoti slikti ietekmēt jauno paaudzi, kura jāaudzina tikai ar pozitīviem piemēriem. Pēkšņi visi apklusa kā ūdeni mutē ieņēmuši, neviens pats neuzdrošinājās iebilst šādai muļķīgai kritikai. Arī Romāns pats baidījās ko teikt, jo viņš jau tāpat skaitījās nedaudz “citādi domājošais”. Ko darīt? Palūdzu vārdu un sāku nosaukt visādus argumentus mūsu koncepcijas aizstāvībai, atļāvos pat pateikt, ka skolēni nav mērkaķi, kuri steidz darīt pakaļ visam, ko redz uz skatuves. Nu mūsu Flugins kļuva gluži sarkans aiz dusmām, man draudēja prakses neieskaitīšana, bet beigu beigās attiecīgie skolotāji uzrakstīja pārāk labus raksturojumus, lai man varētu ko padarīt. Tomēr ar to šī drāma nebeidzās. Mums visu prakses laiku bija jāraksta savu novērojumu dienasgrāmata, visai formāls papīrs, ko parasti neviens nelasīja. Redzēdams skolu sistēmā valdošo formālismu un parādiskumu, es devu vaļu pilnīgai brīvdomībai, pēdējo kopsavilkuma nodaļu nosaukdams par godu Jānim Ruģēnam — “Acīm redzēts ceļš uz pedagoģijas debesīm”. Rakstīju steidzīgā un ļoti grūti saburtojamā rokrakstā. Bet institūtā par manu uzstāšanos pret Fluginu jau visi zināja, tāpēc manu dienasgrāmatu bija pievākusi Anna Greitjāne un izlasījusi.
Turpmāk vēl.
