Šogad Valkas novada pašvaldības budžets samazināts par vairāk nekā diviem miljoniem eiro

Strādājot pie 2024. gada budžeta veidošanas, jaunās Valkas novada pašvaldības politiskās vadības mērķis bija iztikt bez vidējā termiņa aizņēmuma. Taču aizvadītajā ceturtdienā, 25. janvārī, notikušajā domes sēdē, apstiprinot novada pašvaldības 2024. gada izdzīvošanas budžetu, atklājās, ka akūtas vajadzības gadījumā būs tomēr nepieciešams aizņemties vidējā termiņa aizņēmumu 320 tūkstošu eiro apmērā.

Domes sēdē novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote nesniedza savu redzējumu, ar cik lielu rocību šogad nāksies rēķināties. Taču viņas publiskais paziņojums parādījās 25. janvāra pēcpusdienā pašvaldības oficiālajā mājaslapā un sociālo tīklu kontā.

“Jāatzīst, ka iepriekšējos gados Valkas novada pašvaldība ir dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem. Šobrīd ir uzņemtas augstas kreditoru saistības (uz 2024. gada 1. janvāri saistību apmērs ir vairāk kā 37 miljoni eiro). 2024. gadā plānota kredītu pamatsummas procentu maksājumu atlikšana uz citiem gadiem. Aizdevumu procentu maksājumu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 439 120 eiro. Tā kā aizdevuma procentu maksājumi ir krietni palielinājušies, tad iespējas uzņemties jaunas saistības 2024. gadā ir ļoti ierobežotas,” publiskajā paziņojumā pauž G. Avote.

Neskatoties uz saspīlēto budžeta situāciju, ar balsu vairākumu pašvaldība tomēr nolēma iegādāties specializētu transporta līdzekli kanalizācijas sistēmu efektīvai uzturēšanai. Tam budžetā paredzētā summa ir 250 tūkstoši eiro. Opozīcija, šauboties par šīs dārgās tehnikas pilnvērtīgas izmantošanas iespējām un to, vai pietiks naudas šīs tehnikas uzturēšanai, aicināja vēlreiz šo jautājumu detalizēti izdiskutēt Saimniecisko lietu komitejas sēdē. Tomēr tas nenonāca līdz valdošās koalīcijas dzirdīgajām ausīm.

Joprojām strīdas par novada priekšsēdētāja vietnieka Viestura Zariņa amatu

Domes sēdē skaidrojumu par pašvaldības budžetu sniedza Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava. Novada pašvaldības 2024. gada pamatbudžetā plānoti ieņēmumi 18 502 231 eiro. Savukārt pamatbudžeta izdevumi plānoti 18 594 724 eiro. Salīdzinot ar aizvadītā, 2023. gada plānotajiem izdevumiem, šogad izdevumi ir samazināti par 10,66 procentiem jeb 2 218 285 eiro.

Plānojot 2024. gada budžetu, darbiniekiem ir paredzēts algu kāpums piecu procentu apmērā, tajā skaitā arī pedagogiem. Plānots arī sociālo pabalstu pieaugums. Tas lielākoties saistīts ar finansējumu par deinstitucionalizācijas sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī ar valsts atbalsta samazinājumu sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem pašvaldības iedzīvotājiem.

Šogad pašvaldības budžeta izdevumu 14 procentu liels kumoss jeb 2 603 257 eiro tiks novada pašvaldības administrācijai un izpildvarai. Lemjot par novada pašvaldības politiskās vadības – priekšsēdētājas un priekšsēdētāja vietnieka ‒ atalgojumu, atkārtoti opozīcijas deputāte Unda Ozoliņa interesējās, kāpēc tik saspītēta budžeta situācijā teritorijas ziņā tik nelielam novadam, kurā dzīvo ap astoņiem tūkstošiem iedzīvotāju, nepieciešams priekšsēdētāja vietnieka amats, un ko Viesturs Zariņš ikdienā reāli dara. Turklāt novada priekšsēdētāja vietnieka amats pašvaldībai izmaksās aptuveni 36 tūkstošus eiro gadā. U. Ozoliņa arī norādīja, ka līdz šim nav saņemts neviens skaidrojums par šī amata nepieciešamību.

“Vairākkārt ir runāts, ka priekšsēdētāja vietnieks palīdz juridiskajos jautājumos tiesvedībās, jo Juridiskajā nodaļā, kā jūs zināt, viena jurista vieta tika likvidēta. Šobrīd tiešām šis amats ir ļoti nepieciešams,” uzsver pašvaldības vadītāja G. Avote.

“Bez atsevišķas samaksas aizvietoju arī domes priekšsēdētāju. Ja viņa kaut kur nevar aizbraukt, braucu es. Pārstāvot pašvaldību, man ir tiesības pieņemt lēmumus tāpat kā pašvaldības priekšsēdētājai. Daudzos jautājumos, kuros nepieciešams ātri pieņemt lēmumus, to varu izdarīt. Man nav kaut kas jāsaskaņo. Es nestrādāju arī kā parasts jurists, palīdzu Juridiskajai nodaļai. Uzskatu, ka tā vienkārši sēdēt, saukties par priekšsēdētāja vietnieku un neko nedarīt, sēdēt tikai sapulcēs, tam tiešām nav jēgas. Ja te kaut ko var reāli darīt un palīdzēt, sniedzot pienesumu, tad šis amats ir nepieciešams,” sava amata nepieciešamību skaidro V. Zariņš. Taču U. Ozoliņa domes sēdē nocitēja G. Avotes teikto brīdī, kad viņa piekrita savās rokās ņemt pašvaldības vadības stūri.

“Es centīšos strādāt taisnīgi, godīgi pret visiem. Man katrs cilvēks ir vērtība. Manuprāt, komandā ir spēks, jo vairāk var paveikt, nekā vienam pašam visu uzņemoties,” atgādina U. Ozoliņa. Viņa norāda, ka šajā brīdī, kad V. Zariņš skaidro par to, ko dara, “es nesaredzu nepieciešamību pilna laika priekšsēdētāja vietnieka amatam. Tas patiesībā ir pilna laika jurista darbs ar deputāta pienākumiem priekšsēdētājas aizvietošanā. Mēs tagad runājam par 36 tūkstošiem eiro gadā. Uzskatu, ka izpilddirektora vietnieka amats pašvaldībā bija daudz nepieciešamāks nekā šis politiskais amats”.

Vadība nav pārliecināta par budžeta līdzekļu pietiekamību

Vēl viena budžeta pozīcija, par kuru opozīcijas deputāti aicināja aizdomāties valdošo koalīciju, bija par nevalstisko organizāciju, tostarp vietējo sporta klubu, finansēšanu. I. Grandava skaidroja, ka G. Avote individuāli tikusies ar visu sporta klubu vadītājiem, un šo sarunu rezultātā atsevišķas biedrības saņems mazāku finansējumu, nekā sākotnēji tas bija paredzēts. Šogad kopējais finansējums, salīdzinot ar aizvadīto, 2023. gadu, samazināts par 10 tūkstošiem eiro. Pašvaldības administrācija, izvērtējot nevalstisko organizāciju pieprasījumu, 2024. gadā nolēma piešķirt kopējo dotāciju apjomu ‒ 42 415 eiro apmērā.

“Valstī visas izmaksas ir palielinājušās. Salīdzinoši šie desmit tūkstoši ir neliels samazinājums. Tas ir tieši tik, cik ir plānots izlietot pašvaldības funkciju auditam. Taču visas šīs biedrības, klubi un organizācijas patiesībā veic pašvaldības funkcijas – tas gan ir atbalsts kultūras norisēm, gan veselīgam dzīvesveidam. Mans priekšlikums būtu atgriezt šo finansējumu vismaz 2023. gada līmenī, jo par to mēs taču vienojāmies apvienotās komitejas sēdē,” atgādina U. Ozoliņa. Viņas priekšlikumu par finansējuma atstāšanu vismaz 2023. gada līmenī balsojumā vairākums noraidīja.

Atbildot uz jautājumu par pašvaldības funkciju audita nepieciešamību, G. Avote norāda: “Pieņemot budžetu, tas nenozīmē, ka pašvaldības darbs var ritēt savu gaitu. Nav pārliecības, ka finansējums varētu pietikt visam gadam. Tieši tāpēc ir jāveic šis funkciju audits. Arī tāpēc, ka Unda Ozoliņa saka, ka nav pamata vienu vai otru amatu apvienot. Mēs neesam neviens tāds eksperts, tāpēc mums būs šāds ekspertu redzējums no malas. Būs ieteikumi, kā pašvaldības darbu padarīt optimizētāku.”

Saistībā ar šo ieceri par pašvaldības funkciju audita nepieciešamību opozīcijas līderis Vents Armands Krauklis norādīja: “Šis audits nav nekāds brīnumlīdzeklis. Beigu beigās tas ir politisks lēmums. Ir svarīgi pašiem detalizēti izrunāt, ko un kā darīt. Latvijā ir vairākas pašvaldības, kurām pēc funkciju audita ir pilnīgi pretējs virziens, jo, iepazīstoties ar pašvaldības darbu, tiek saņemti norādījumi par jaunu amatu izveidošanas nepieciešamību. Cilvēki ir pārslogoti. Tāda iespēja arī pastāv. Nevajadzētu uz šo auditu likt tik milzīgu akcentu. Šis darbs mums drīzāk ir jāizdara pašiem, jo tikai mēs paši zinām, kāda ir reālā situācija. Cerēt, ka te no malas atbrauks cilvēki un atnesīs mums kaut kādus brīnumus no debesīm? Neatnesīs.”

Pašvaldības budžetā šim auditam ir atvēlēti gandrīz 10 tūkstoši eiro.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.