Elīna Kubuliņa-Vilne
Par ko kļūt?
Māmiņ, kā man dzīvot,Kā būt, par ko kļūt,Kad izaugšu liels? –Sauc mans mazais vīrs.Es iegrimstu domās –Tavs dzīves ceļš vēl Tikai tikko sācies,Man būs jau gandrīz pagājis.Un katram kādu mācību tas dāvājis.
Ir mūsu dzīvē priekšā Daudzas izvēles –Kā saprast, kura pareizāUn noderīgā būs?Bet varbūt svarīgāk,Kā tas, par ko mans bērns reiz kļūs,Ir palikt cilvēkam,Spēt draudzēties ar sirdi,Spēt saprast dabu,Spēt apstāties, uz ļaunuAtbildēt ar labu.
Un, lai cik būtu grūti,Vienmēr jāspēj piedot,Un ubagam pie sētas Kaut maizes gabaliņu ziedot,Spēt nebūt vienaldzīgamUn smaidam dāvāt pretī smaidu,Sniegt roku nelaimēUn mazināt starp ļaudīm naidu.Ja, bērniņ, kļūsi tāds,Kad izaugsi tu liels,Tad tavā dzīves ceļāPalīdzēs tev Dievs.
