Blomes pagasta sieviešu un vīriešu vokālo ansambļu dalībnieki kopā ar savu vadītāju Juri Krūzi un tautas nama vadītāju Gitu Skadiņu no Tartu Igaunijā mājās devās saviļņoti. Iegūtas ne vien spilgtas emocijas, bet arī jauni draugi.
Lai noskaidrotu, ko gan blomēnieši darīja Tartu laikā, kad citi ansambļi cītīgi gatavojās Smiltenes novada vokālo ansambļu skatei, “Ziemeļlatvija” devās uz Blomi. Ir otrdienas vakars, lauku darbi apdarīti, dzīve pagastā šķiet rāma, izņemot Blomes tautas namu. Tur ar pilnu sparu notiek teātrmīļu apvienības “Nenolaid rumpi” un vokālo ansambļu mēģinājumi. Kamēr aktieri gatavojas pirmizrādei, turpat netālu no kora istabas atskan skanīgas balsis. Pēdējā laikā uz mēģinājumiem dāmas un arī vīriešu vokālā ansambļa dalībnieki pulcējas kopā biežāk. Iepriekšējās nedēļas viņi gatavojās savam pirmajam kopīgajam ārzemju braucienam, bet tagad – skatei.
Lietuvā iepazīstas ar igauņiemIgaunijā blomēnieši nokļuva, pateicoties tautas nama vadītājai. G. Skadiņa stāsta, ka pērn kopā ar Latvijas lauku sieviešu apvienības aktīvisti Ženiju Daudzieti brauca uz Baltijas lauku sieviešu konferenci Lietuvā, kur arī meklējamas saknes draudzībai ar igauņiem.“Konferencē iepazinos ar igauņu delegāciju, kuru pavadīja dziedātājas. Brīnišķīgas vokālistes un arī to kordiriģente Malla Tika. Sarunās arī radās ideja par ciemos braukšanu pie igauņu ansambļa. Uzzinot, ka viņi ir no Tartu, kas mums ir tikpat tuvu kā Rīga, nolēmām – mums jābrauc,” atceras G. Skadiņa.Sacīts darīts! Pērn gada nogalē jauniegūtie draugi uzaicināja ciemos kā viesus no ārzemēm uz slavenas igauņu komponistes Mīnas Hermas 150. gadadienai veltīto pasākumu. “Mēs redzējām, kā dzied igauņi un arī paši uzdziedājām. Noteikti šo draudzību kopsim kā skaistu puķi, jo attālums nav liels,” teic Blomes tautas nama vadītāja.
Atvērti un sirsnīgiKaimiņi igauņi blomēniešus uzņēma draudzīgi un sirsnīgi. Diena Tartu iesākās agri, jo komponistei veltītie pasākumi notika visas dienas garumā lielākajās Igaunijas pilsētās. Blomes sieviešu vokālā ansambļa dalībniece Dace Celma stāsta, ka vispirms blomēnieši devušies uz Pēterbaznīcu, kur noticis dievkalpojums par godu komponistei, kura visu savu mūžu ziedojusi igauņu tautai. Pēc tam kopīgi visi devās uz piemiņas pasākumu kapsētā, bet tad uz komponistes dzimto ciematu, kas atrodas netālu no Tartu. Ciematiņā jauniegūtajiem draugiem bija iespēja baudīt blomēniešu vokālās dotības.Tiklīdz mūsējie sāka dziedāt, igauņi atplauka un izteica komplimentu par saskanīgajām balsīm. Viņi arī bija patīkami pārsteigti, uzzinot, ka, Blomes sieviešu vokālais ansamblis pastāv vien trīs gadus. Ansambļa dalībnieces atklāj, ka, gatavojoties šai uzstāšanās reizei, mācījušās dziesmu igauņu valodā. Vadītāja mudinātas, dāmas savas igauņu valodas zināšanas ir gatavas nodemonstrēt arī “Ziemeļlatvijai”, nodziedot dziesmu. Sanāk labi!
Vieno dzīvespriecīgā attieksmeIzmantojot izdevību, dalībnieces igauņu ansambļa vadītājai pačukstējušas, ka J. Krūze esot ne tikai feins vadītājs, bet arī komponists. Viņa izrādījusi interesi un arī izteikusi vēlmi kolektīviem samainīties dziesmām. Igauņi arī esot gatavi palīdzēt blomēniešiem uzlabot kaimiņzemes valodas prasmes.Kad oficiālā pasākumu daļa noslēgusies, blomēnieši igauņus cienājuši ar līdzpaņemtām kūciņām “Vecrīga”, par ko visi bijuši sajūsmā, kā arī uzdāvināja suvenīrus ar Smiltenes novada simboliku un latvju rakstiem.Pirms mājās došanās ansambļu dalībniekus veda ekskursijā pa Tartu vecpilsētu, kas izvērtusies ar lielisku vakara noslēgumu. Turpinājums pavisam noteikti būs. Rudenī jauniegūtie draugi viesosies Blomē. Vokālo ansambļu vadītājs kopā ar saviem dalībniekiem saka lielu paldies Smiltenes novada domei, kas sedza šī brauciena transporta izdevumus.Iespējams, tieši abu Blomes vokālo ansambļu dzīvespriecīgā attieksme vienam pret otru un dzīvi kopumā ir tas, kāpēc viņiem izdevās atstāt tik labu iespaidu par sevi igauņiem. “Mēs patiešām esam draudzīgs kolektīvs. Joprojām turamies kopā, dzīvojam vēl saticīgāk. Un vīru ansamblis tāpat,” saka viena no ansambļa dalībniecēm Ilze Ivanovska.
