Nākamo trešdien, 19. februārī, Smiltenes Romas katoļu draudze Svētajā misē lūgsies par savas vecās baznīcas veiksmīgu nojaukšanu. Veco baznīcu, kas ir mazs koka namiņš ar apmetumu, šopavasar pārvedīs uz Skrīveru Romas katoļu draudzi un tur izmantos kā draudzes un priestera māju.
Pajūgos atveda no PedelesSmiltenes Romas katoļu draudzes veco baznīcu iesvētīja 1946. gadā svētā Jāzepa godam, un tā kalpoja draudzei daudzus gadu desmitus, līdz blakus uzcēla katoļu jauno dievnamu.Šo pirmdien veco baznīcu pārvešanai uz Skrīveriem sāka sagatavot strādnieki no amatniecības uzņēmuma “Saliņas”, kas reģistrēta Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā. Veco, no brusām stāvbūvē celto ēku viņi izpēta ar lielu interesi, jo tai ir sena vēsture.Ilggadējā Smiltenes Romas katoļu draudzes locekle Zinaīda Pujāte zina stāstīt, ka kokmateriālus vecās baznīcas celtniecībai divu lielu zirgu vilktā pajūgā atveda no Valkas apkaimes, Pedeles, kur nojauca dzīvojamo māju, un tieši tādā pašā izskatā no atvestajiem materiāliem uz pamatiem uzcēla Smiltenes katoļu dievnamu. Pārvešanā, kas notika 1946. gadā, piedalījās arī Z. Pujātes brālis un māsa. “Tāpēc tie baļķi ir tik stipri, jo senos laikos cilvēki prata tos izzāģēt un izžaudēt,” piebilst draudzes locekle.Celtnieki šonedēļ vecās baznīcas ēkai plēš nost apmetumu. Uzņēmuma “Saliņas” vadītājs, Latvijas Amatniecības kameras namdaris – meistars un Latvijas namdaru biedrības valdes priekšsēdētājs Tālis Sala meklē, vai ēkā kaut kur nav noglabāts meistara vēstījums, tomēr šaubās, vai to atradīs. 1946. gadā valdīja Staļina kults, un cilvēki nez vai riskētu, aprakstot laikmetu. Pēc celtnieku rīcībā esošās neoficiālās informācijas, šī ēka izcelta 1908. gadā, kad tai bijusi pirmā dzimšanas diena. “Otrā dzimšanas diena bija 1946. gadā, kad izjaukto ēku ar zirgu pajūgiem atveda uz Smilteni, un tagad mēs to gatavojam trešajai dzimšanas dienai. Nomainot pirmo vainagu, tā būs kā jauna,” priecājas T. Sala un apbrīno, cik labi saglabājušies lietaskoki. Koki, no kuriem brusas pagatavotas, mežā sākuši augt 19. gadsimta sākumā, pieļauj T. Sala.Meistars gan šaubās, vai šī ēka savulaik tikusi celta kā dzīvojamā māja, jo griesti ir četru metru augstumā, taču mājām siltuma saglabāšanas nolūkā tos tik augstus nebūvēja. T. Sala nav atradis nevienu norādi, kas liecinātu par to, ka sijas sākotnēji bijušas liktas zemāk. Viņš pieļauj, ka šī ēka jau sākumā varētu būt bijusi celta kā baznīca.
Pārvedīs pavasarīJau pirms celtnieku ierašanās vecajā baznīcā tika nojaukta plīts un krāsns un no ēkas tika izvestas tur uzglabātās mantas. “Caur Svēto Misi jau pateicāmies Dievam par visiem sakramentiem un svētībām, kuri tika saņemti vecajā baznīcā, un par visiem, kas tur kalpoja,” stāsta Smiltenes Romas katoļu draudzes priesteris Pāvels Kamola. Smiltenes draudze šo mazo namiņu vairs neizmanto. Priekšlikumu pārvest veco baznīcu uz Skrīveriem izteicis turienes Romas katoļu draudzes prāvests Māris Zviedris, kurš pirms dažiem gadiem kalpoja Smiltenes Romas katoļu draudzē. Skrīveros baznīcu uzcēla pirms aptuveni 10 gadiem, un tai bija paredzēta piebūve, taču to tā arī neuzbūvēja, stāsta M. Zviedris. “Plānojam baznīcas ēku no Smiltenes pārvest uz Skrīveriem pavasarī, kad ledus atkusīs, jo ir doma karkasu uzreiz likt uz pamatiem. Līdz tam vēl arī jāizstrādā projekts,” piebilst Skrīveru Romas katoļu draudzes prāvests.Z. Pujātei jau tagad ir žēl šķirties no vecās baznīcass. “Tik ilgus gadus tur būts. Vecā baznīca bija iemīļota, bet ko darīsi, – nekas nav mūžīgs,” saka Z. Pujāte.Kaut arī vecais dievnams no ārpuses izskatījies mazs, tajā notikušas visas procesijas un bijuši pat divi altāri. Ziemassvētkos un Lieldienās baznīcā sagājuši vairāk nekā 100 cilvēki, taču vienai daļai tomēr nācies stāvēt ārpusē.
