Situācija – braucu pa ielu ar automašīnu, līkumā ceļu pēkšņi sāk šķērsot onkulītis. Vēl pirms pāris mēnešiem, visticamāk, arī vairums no jums manā situācijā būtu pie sevis noteikuši: “Kur viņš lien, nevar paskatīties, vai nebrauc mašīna un pagaidīt? Stulbums!” Pēc kāda internetā noskatīta videoklipiņa, kurš saucas “Pasaulē tomēr ir arī labi cilvēki”, šādās un līdzīgās situācijās uz ceļiem mana attieksme ir mainījusies. Klipiņā bija redzamas daudzas ikdienišķas situācijas, kuras saviļņoja līdz asarām. Piemēram, pensionāre cenšas šķērsot ielu, taču mašīnas nedod ceļu. Kāds autovadītājs apstājas, paņem tantīti pie rokas un palīdz tai pāriet pāri ceļam. Šādas ainas bija ļoti daudz. Vēl atceros, ka uz ietves krustojumā bija nokritis pavecāks kungs un nespēja pats piecelties. Kamēr citi gājēji izlikās neredzot, kāds motobraucējs apstājās un devās palīdzēt. Daudzās epizodēs bija redzams, ka autovadītāji cits citam palīdz uz ceļiem, iestumjot mašīnu vai izvelkot to no kupenas, grāvja… Tās taču ir tik ikdienišķas situācijas, vai ne? Tomēr saviļņo, jo biežāk par cilvēcisku rīcību ir dusmas un niknums, jo, redz kāds pa gājēju pāreju velkas kā gliemezis, nevis iet. Pēc klipa noskatīšanās, rīcība automātiski mainījās. Tagad es vairs nepiebļauju mašīnu, drīzāk, skatoties kā tantīte lēnu garu šķērso pāreju, padomāju, no vecuma vēl neviens nav izbēdzis, un klusībā ceru, ka es viņas vecumā būšu pie labas veselības. Un ziniet, pārņem labas sajūtas, ka esi uzvedies cilvēcīgi. Tas jau nav nekas sarežģīts, taču acīmredzot, lai cilvēks būtu cilvēcisks, vajag grūdienu no malas. Man tas bija šis videomateriāls. Lai izdodas arī jums!
