Beverīnas novada Trikātas pagasta pienotavā atkal atsākta siera ražošana. Ir nodibināta akciju sabiedrība “Trikātas siers”, kuras valdes priekšsēdētājs ir Sandris Brālēns. Pienotavas atdzimšanas ceļš nebūt nebija rozēm kaisīts, taču pēc nelieliem eksperimentiem šonedēļ atsākas regulāra siera ražošana.
Piena pieņemšanu Trikātas siera ražotnē pārtrauca pērn 1. jūlijā. Septembrī vēl turpinājās kūpinātā siera ražošana no “Latvijas piena” izejmateriāla. Jūlija beigās kooperatīva “Trikāta” akcionāri rīkoja kopsapulci, lai pieņemtu lēmumu par ražotnes turpmāko likteni. Tajā laikā bija beigušās pašvaldību vēlēšanas un Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektors S. Brālēns savas politiskās karjeras ceļā piedzīvoja neveiksmi, jo domes priekšsēdētāja amatā netika ievēlēts. Tobrīd, zinot viņa aktivitātes novadā, Sandri uzrunāja kooperatīva “Trikāta” valde ar aicinājumu izvērtēt, kas darāms ar siera ražotni Trikātā, jo visas siera šķirnes ar zīmolu “Trikātas siers” tiek ražotas uzņēmumā “Latvijas piens” Jelgavā un tā tas arī turpināsies.
Ar patiesu vēsturisku stāstuDivarpus nedēļu laikā, iepazīstoties ar īpašniekiem un izpētot tā brīža situāciju, kopsapulcē tika nolemts, ka slēgt ražotni uz visiem laikiem nav tas, ko apmēram 200 akcionāri gribētu. Tobrīd bez iedziļināšanās ar ražošanu saistītajos ciparos, radās doma, ka ražošanas turpināšana Trikātā tomēr varētu būt rentabla. Vēl vairāk, tai loģiski jābūt šajā vēsturiskajā vietā. Viens no argumentiem bija zīmols “Trikātas siers” un vēlme to uzturēt dzīvu ne tikai kā preču zīmi, bet arī kā patiesu stāstu ar izcelsmes vietu. Otrs arguments bija gan pienotavas, gan apdzīvotas vietas vēsture, turklāt nevis gadu desmitos, bet simtos. “Ir vieta, no kurienes zīmols izaudzis, un ir vēsture ap to. Tāpēc arī tika nolemts ražot premium jeb augstākās klases sieru, kādus Latvijā piedāvā tikai nelieli mājražotāji, bet lielākoties ieved no ārzemēm,” skaidro S. Brālēns.Jaunā rūpnīca Jelgavā ir ar lielu jaudu un spēju sieru ražot industriāli un labā kvalitātē. Jāsaprot, ka lielražošanā nekad nevarēs panākt tādu kvalitāti, kā maza apjoma ražošanā. Nelielās ražotnes var papildināt lielražotāju sortimentu, ieņemot savu tirgus nišu. Tāpēc akcionāru kopsapulce nolēma, ka jāsāk strādāt un attīstīties bez lieliem kapitālieguldījumiem, izmantojot pēc iespējas mazāk naudas resursu. “Iepazināmies ar līdzīgiem Eiropas attīstības projektiem, lai noskaidrotu, kā ir ar mūsu filozofiju par augstvērtīgu piena produktu ražošanas attīstību vecajā vēsturiskajā teritorijā. Augustā sākām pienotavas atjaunošanas ceļu divos virzienos,” atceras S. Brālēns.
Rudenī strādās ar pilnu jauduTelpās bija nepieciešama virkne tehnisko uzlabojumu augstvērtīgu svaigo sieru ražošanai. Tie ir franču tipa mīkstie sieri, kurus gatavina pelējuma ietekmē. Bija jāpielāgo telpas, nepieciešami uzlabojumi ventilācijas sistēmā un citas lietas stratēģiskā mērķa sasniegšanai. Trikātiešu izstrādātais projekts ir guvis apstiprinājumu Lauku atbalsta dienestā, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, un īstenošanas projekts ir līdz šī gada beigām, taču domājams, ka jau rudenī ražotne strādās ar pilnu jaudu. Bija jāpieņem lēmums, ko darīt līdz rudenim, kad tiks iegādātas nepieciešamās iekārtas un pabeigti būvniecības darbi. Skaidrs, ka pie jaunām iekārtām un izremontētajām telpām siers pats netaps. Ir vajadzīgi cilvēki meistari, kas to darīs. Ražotnes vadītājs saprata, ka jāstrādā ne tikai pie ilglaicīgās attīstības projekta ar Eiropas līdzfinansējumu, bet arī jācenšas atjaunot ražošanu, neveicot lielus kapitālieguldījumus. Tika nolemts nelielā apjomā atsākt piena pieņemšanu un nedaudz pielāgojot tās iekārtas, kas ražotnē jau ir, uzsākt labāk zināmu sieru gatavošanu jaunā kvalitātē ar mērķi nepasliktināt esošās infrastruktūras stāvokli. Šī iemesla dēļ bija jāveido stabila komanda, kas ļoti mazos apjomos varētu eksperimentēt ar jauno sieru gatavošanu pēc iespējas augstākā kvalitātē. Tādu cilvēku kopu, kuri labi jūt saikni ar ražošanu pašā projekta sākumā, izdevās izveidot. Šonedēļ būs redzami pirmie darba augļi tā sauktā pārejas perioda ražošanā. Ir noticis pirmais mēģinājums augstākas kvalitātes siera ražošanā, nekā tas bija līdz šim.
Siers no nepasterizēta pienaPirmais siers, kas tapis pārejas periodā, nosaukts par “Trikātas Karalisko”. “Tas ir puscietais siers, kam pamatā ir 1964. gadā ienākusī receptūra. Trikāta ir vieta, no kurienes meistara Čulča piedāvātais “Krievzemes” siers izplatījās pa visu Latviju. Kopā ar nu jau aizsaulē esošo vecmeistaru ir strādājusi Inese Ziemane, kura tagad ir galvenā siera meistare. Viņa ir vecmeistara zināšanu mantiniece un cerība, ka patērētāji novērtēs jaunās siera šķirnes,” skaidro S. Brālēns. Viņš stāsta, ka bija iespēja iet soli tālāk par iespējām vecajā ražotnē, jo ražošana notiek nelielos apjomos. “Trikātas Karaliskais” top no nepasterizēta piena. Lielražošanā tas nav iespējams. Ļoti nozīmīga ir piena vienveidība un tā kvalitāte. Nelielais ražošanas apjoms nodrošina, ka pienu var ņemt no vienas saimniecības un ar to pietiek.Turpināsies arī klasisko cieto sieru ražošana, ko tautā sauc par ķimeņu sieriem. Arī tas atšķirsies no veikalos redzētajiem. Trikātas ražotne pagaidām neplāno savu produkciju piedāvāt lielveikaliem, bet izmantos savas tirdzniecības vietas Valmieras tirgū un Mildas tirgū Rīgā. Šo sieru derīguma termiņš būs sešas vai septiņas dienas, nevis 20 un 30 dienas, kā tas parasti ir lielākai sieru daļai. Tos neiesaiņos vakuumplēvē un nesagriezīs mazos gabaliņos, bet pircējiem piedāvās nogriezt vajadzīgo daudzumu no četru vai piecu kilogramu smaga rituļa. Turpināsies eksperimenti ar “Mozarellas” siera ražošanu nelielos apjomos. Trikātieši piedāvās arī puscietā siera dabīgi kūpinātu versiju.
Gandrīz simtprocentīga ticībaPārejas periodā ražošanas atsākšanai jārēķinās ar dažiem desmitiem tūkstošu eiro, bet perspektīvajā lielajā projektā būs jāiegulda gandrīz 300 tūkstoši eiro. Pašlaik notiek tehnisko projektu izstrāde. No oktobra līdz janvāra beigām, tas ir, četru mēnešu laikā saviem spēkiem trikātieši ir sagatavojuši nepieciešamo ražošanas dokumentāciju un tehniskos pielāgošanas darbus pārejas perioda ražošanas uzsākšanai. Arī ar piena piegādātāju līgumi ir noslēgti. Ir notikušas daudzas sarunas ar kooperatīva “Trikāta” valdi par nepieciešamo finansējumu. Tas savu pirmo atbalstu jau ir sniedzis. “Nevaru sacīt, ka par 100 procentiem, taču par 99,99 procentiem ir pārliecība, ka viss izdosies,” smaida valdes priekšsēdis. Piektdien notika testu pārbaudes ar ūdeni. Šonedēļ paredzēts uzsākt regulāru siera ražošanu Trikātā.Nelielos apjomos siera ražošana tika uzsākta vecajā gadā. Lielos apkures katlus tvaika un siltuma ražošanai turpmāk neizmantos, taču degvielai un citu saglabājušos resursus pielietojumam risinājums tika rasts. Tā kā receptes un ražošanas dokumenti bija sagatavoti, tika pieņemts lēmums vecajā gadā padarīt to, kas iespējams. Četras reizes tika pieņemts piens pirms Ziemassvētkiem, lai pagatavotu “Trikātas Karalisko” sieru, kura nogatavināšanas minimālais termiņš ir 30 dienas. Ar piegādātā piena daudzumu varēja izgatavot un ievietot noliktavā gatavināšanai tonnu siera, lai, uzsākot regulāru ražošanu, varētu uzsākt arī siera tirdzniecību mūsu tirdzniecības vietās. Pirms gandrīz divām nedēļām siera pārdošana notika ražotnes veikaliņā. Arī turpmāk to pārdos ceturtdienās. Valmieras tirgū pirmoreiz šis siers bija iegādājams sestdien. Regulāra piena pieņemšana un siera ražošana uzsāksies šonedēļ, un noliktavas krājums tiks papildināts. Nelielos apjomos taps arī ķimeņu siers un “Mozarella”.Pašlaik uzņēmumā ir 13 cilvēki. Trīs no viņiem ir pārdevēji. Ar ražošanā nodarbinātajiem darba attiecības ir sāktas vecajā gadā, kad izgatavota pirmā siera partija. Tiesa, janvāris nebija pilnas noslodzes mēnesis. Darbinieki sakārtoja noliktavu, teritoriju un kārtoja telpas sistēmiskai darba uzsākšanai.
Pamatīgi, mierīgi un rūpīgi“Trikātas Karaliskais” siers pašlaik ir bez īpašas preču zīmes, taču ir pieņemta devīze, kas sastāv no trijiem vārdiem – Rāmi darināts Trikātā. Ar šo devīzi tas būs pārdošanā. “Būtībā tas ir patiess stāsts par Latvijas piensaimniecības sākumu, par siera ražošanu. Tas ir stāsts par vienu riktīgu lauku ciemu ar tikpat dziļu un lielu vēsturi kā Rīgai. Devīzes vārds “rāmi” nozīmē pamatīgi, nesteidzīgi, mierīgi un rūpīgi,” skaidro S. Brālēns. Viņš atzīst, ka Latvijā ir liela sieru dažādība un katrs to var piemeklēt atbilstoši sava maciņa biezumam un garšas prasībām. Ražotnes vadītājs teic, ka Trikātā ražotais siers nebūt nebūs lētāko kategorijā. Tas taps bez lielas mehanizācijas un, kā jau minēts, – rāmi darināts. Cena būs aprēķināta bez lieliem peļņas procentiem, taču ražošanas izdevumi ir jānosedz. Mūsu senčiem bija teiciens, ka darbs, kas darīts no sirds, savu pielietojumu atradīs. Ražotnē strādājošie visi ir trikātieši un viņu domas sakrīt ar vadītāja uzskatiem. Tas, kas sierā tiks ielikts, savu pircēju atradīs. Tā šo procesu saprot siera ražotāji, un tā viņi rīkosies. UZZIŅAI• Trikātas pienotava darbojas kopš 1896. gada
• Latvijas brīvvalsts laikā tajā lielākoties ražoja eksportsviestu
• Pēckara gados ražoja sviestu un dažādu pilnpiena produkciju: pienu, kefīru, rjaženku, biezpienu, sieru mazāk
• Dienā pārstrādāja 8-10 tonnas piena, no kurām tapa visu veidu sieri – cietie, mīkstie un svaigie. Mēnesī “Trikātas sierā” izgatavoja 50-60 tonnas siera
• Izcilākie siera meistari: Jānis Vīgants un Vladislavs Čulčs
• Maskavā notikušajā “Prodexpo 2011” izstādē “Latvijas produkts” Trikātas siera “Sniega bumbas ar papriku” ieguva sudraba medaļu starptautiskā konkursā “Labākais produkts 2011”. Konkursu organizēja Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrija
• 2010. gada nogalē Latvijas Piensaimnieku savienības siera konkursa laureāti: visaugstāko konkursa apbalvojumu zelta medaļu ieguva “Holandes 22%”, I vietu “Sniega bumbas ar papriku” un “Blue”, III vietu – “Vīra prieks”
• 2008. gadā piešķirts “Kvalitātes karogs” Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības rīkotajā konkursā, zelta godalga sieram “Vīra prieks”, bronza – “Holandes sieram”
