Ir noslēgušies Smiltenes novada Kultūras pārvaldes izsludinātie konkursi uz trijām vakancēm. Konkursos tika meklēti vadītāji (-as) Smiltenes pilsētas kultūras centram un Tautas lietišķās mākslas studijai “Smiltene”, un tūrisma speciālists (-e) Smiltenes novada tūrisma informācijas centram.
Lēmumu, kas vadīs kultūras centru un Tautas lietišķās mākslas studiju (TLMS), šo otrdien balsojot pieņēma Smiltenes novada domes Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejā ievēlētie deputāti. Sēdē kandidātus vērtēja arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.
Atgriezīsies dzimtajā pilsētāKonkursā uz Smiltenes pilsētas kultūras centra vadītāja (-as) amatu noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti. Vēl viens kandidāts savu pieteikumu iesniedza pēc termiņa, un pašvaldības Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komiteja nolēma izskatīt arī šo iesniegumu, informē Smiltenes novada Kultūras pārvaldes administratore Iveta Gutāne.Vēlāk viens pretendents savu kandidatūru atsauca personīgu apsvērumu dēļ, tādēļ deputāti komitejas sēdē uzklausīja četrus konkursantus. No viņiem ar balsu vairākumu konkursā uz Smiltenes kultūras centra vadītāja (-as) amatu uzvarēja smilteniete Ilze Jēkabsone. I. Jēkabsonei ir 24 gadi. Jauniete savulaik absolvējusi Smiltenes ģimnāziju, kā arī pabeigusi Smiltenes mūzikas skolu, vijoļspēles specialitāti. Latvijas Kultūras akadēmijā Ilze ieguvusi bakalaura grādu mākslās ar specialitāti “Kultūras socioloģija un menedžments” un studiju laikā piedalījusies dažādu pasākumu veidošanā un to norises koordinēšanā. Viņas pēdējā darbavieta bija Valmierā – “Radio Skonto Vidzeme”, kur strādāja par reklāmas konsultanti un reklāmas projektu vadītāju. “Par to, ka pēc studiju beigšanas atgriezīšos Smiltenē, biju pārliecināta jau diezgan ātri,” “Ziemeļlatvijai” atzīst I. Jēkabsone. “Laikam to iespaidoja pieķeršanās pilsētai, māju sajūta, pozitīvās emocijas, ko šeit esmu guvusi, un tas, ka mana ģimene jau vairākās paaudzēs ir smiltenieši. Šajā konkursā izvēlējos startēt, jo kultūra un māksla man vienmēr ir bijušas ļoti tuvas, tāpēc arī izvēlējos to studēt un uzskatu, ka ar savām zināšanām un spējām varu būt nozīmīga daļa no Smiltenes kultūras dzīves veidotājiem.”Laikā, kad Ilze mācījās Smiltenē, viņa pati piedalījās dažādos amatiermākslas kolektīvos, bet tagad dzied Smiltenes jauktajā korī “Vidzemīte”.Sākot vadīt Smiltenes pilsētas kultūras centru, I. Jēkabsone par galveno uzskata iepazīšanos ar esošo situāciju un visu, kas saistīts ar viņas darba pienākumiem. “Kultūras dzīvi Smiltenes novadā redzu ar perspektīvu, jo gadu gaitā sevi pārliecinoši pierādījuši daudzie kolektīvi. Kas attiecas uz Smiltenes kultūras centru, es vēlētos, lai tas kļūst par vietu, kur satikties ne tikai esošajiem, bet arī bijušajiem smilteniešiem. Būtiski ir izveidot labu komunikāciju starp kultūras centru un tā potenciālajiem apmeklētājiem, kā arī kultūras centrā strādājošajiem kolektīviem. Svarīgi būs veidot dažādu pasākumu repertuāru, iekļaujot gan vietējo kolektīvu, gan viesmākslinieku uzstāšanos, lai ikviens varētu sev atrast ko saistošu. Gribētu, lai idejas un priekšlikumi nāk arī no iedzīvotāju puses,” teic I. Jēkabsone.
Izšķirties bija grūtiIlgāks process bija nepieciešams, lai konkursā izraudzītos vadītāju TLMS “Smiltene”, kas bez vadības bija jau kopš pērnā gada septembra.Konkursā uz šo amatu pieteicās astoņi pretendenti. Konkursa komisijas vērtējumā vienādu balsu skaitu saņēma divas kandidātes: smilteniete Liene Strazdiņa un grundzāliete Inga Ķestere, kura ir TLMS “Smiltene” dalībniece. I. Ķesteri jau pirms izsludinātā konkursa TLMS “Smiltene” kolektīvs vēlējās redzēt par savu vadītāju un savu vēlmi pauda vēstulē, ko nosūtīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Aināram Mežulim, pašvaldības Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejai un novada Kultūras pārvaldei.Tā kā abām pretendentēm bija vienāds balsu skaits, konkursa komisijas locekļi savu viedokli nemainīja un lēmumu nebija iespējams pieņemt, galīgo lēmumu pieņēma pašvaldības Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komiteja, skaidro komitejas priekšsēdētājs, novada deputāts Aigars Veldre.“Pretedentes komitejas sēdē prezentēja savu skatījumu, kā redz savu darbu šajā amatā. No tā izkristalizējās komitejas viedoklis, kas tika pieņemts balsojot. Ar balsu vairākumu par konkursa uzvarētāju tika atzīta Liene Strazdiņa,” informē A. Veldre un piebilst, ka arī TLMS “Smiltene” kolektīva ieteikums tika ņemts vērā. “Gribējām, lai studijas cilvēks ir vadītājs no pašu vidus, kas ar šo lietu nodarbojas un var mūs pamācīt, kā Inga Ķestere, kura mācās tautas lietišķās mākslas vadītāju kursos. Galvenais, ko vēlamies, lai tiktu saglabātas mūsu iestrādes tautas lietišķās mākslas mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm,” jaunajai vadītājai novēl TLMS “Smiltene” ilggadējā tautas daiļamata meistare Ārija Skudriņa. L. Strazdiņa ir absolvējusi Ekonomikas un kultūras augstskolu specialitātē “Kultūras vadība un kultūras menedžments” un tagad mācās Nacionālā kultūras centra fokloras skolā.Šobrīd L. Strazdiņa ir Launkalnes tautas nama vadītāja, kā arī vada Launkalnes folkloras kopu “Rudzupuķe” un Brantu pagasta amatierteātri “Sandals”. “Pirmā un pati galvenā mana vēlme jaunajā amatā ir saglabāt un attīstīt to, kas ir. Otrkārt, jāsakārto juridiskās lietas, lai studijas dalībnieču darbus var pārdot arī uz āru, ne tikai studijā, lai cilvēkiem būtu motivācija vairāk strādāt un viņi redzētu, cik ļoti ir vajadzīgi. Trešā lieta ir sadarbība ar visiem tautas tradīciju kopējiem – amatniekiem, meistariem, folkloristiem, skolām un citiem, lai lielajos pasākumos mēs visi kopā būtu diženi,” uzsver L. Strazdiņa.Savukārt Launkalnes tautas namam drīzumā būs cita vadītāja, par ko informēsim vēlāk, kad kandidāti apstiprinās šajā amatā.
Sākumā – pārbaudes laiksKonkursā uz Smiltenes novada tūrisma informācijas centra tūrisma speciālista (-es) amatu pieteicās 14 pretendenti. Uzvarēja Modris Apsītis no Gulbenes novada, kurš šobrīd dzīvo Smiltenē. Par šo konkursu un M. Apsīti lasiet laikrakstā “Ziemeļlatvija” nākamajā numurā.Visi trīs konkursa uzvarētāji darbu uzsāks drīzumā. Visiem sākumā ir noteikts trīs mēnešu ilgs pārbaudes laiks atbilstoši likumdošanai, piebilst A. Veldre.
