“Finanšu drošības indekss”: finansiālās situācijas uzlabošanai iedzīvotāji bija spiesti samazināt izdevumus

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējā gada laikā viņu finansiālā situācija pasliktinājusies. Lielākoties tāpēc, ka negaidīti strauji pieauga rēķini par apkuri un elektrību, kā arī pārtikas un pirmās nepieciešamības preču cenas. Lai ikdienā uzlabotu savu finansiālo situāciju, 55% iedzīvotāju cenšas samazināt izmaksas, mainot savus ieradumus, liecina SEB bankas veiktā aptauja “Finanšu drošības indekss”*.

Vērtējot savu finansiālo situāciju pēdējā gada laikā, gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (46%) norāda, ka tā nav mainījusies, savukārt 16% respondentu tā ir uzlabojusies. 34% uzskata, ka viņu situācija ir pasliktinājusies, jo strauji pieauga energoresursu izmaksas, kā arī izdevumi par pārtikas un citām pirmās nepieciešamības precēm, uz ko norādīja ap 70% aptaujāto.

Lai kompensētu augošās izmaksas un ikdienā uzlabotu finansiālo situāciju, vairāk nekā puse iedzīvotāju (55%) cenšas samazināt citas izmaksas. Cilvēki galvenokārt taupa uz izklaides un sevis lutināšanas rēķina, rūpīgāk plāno ikdienas izdevumus un atsakās no lielākiem pirkumiem, kā arī vairāk izmanto akciju un atlaižu piedāvājumus.

Tā pēdējā gada laikā vairāk iepirkties ar atlaidēm centās 62% respondentu, 42% sāka rūpīgāk plānot ikdienas pirkumus, trešdaļa atteicās no lielākiem pirkumiem un tikpat daudz bija spiesti mainīt ikdienas paradumus, lai taupītu energoresursus. Ap 40% respondentu norāda, ka pēdējā gada laikā retāk iegādājās luksusa preces un centās mazāk ēst ārpus mājas. Apmēram katrs ceturtais (26%) retāk ceļoja ārpus Latvijas.

Katrs piektais norāda, ka samazināja pārtikas patēriņu, taupīja uz hobijiem un izklaidēm un retāk izmantoja skaistumkopšanas pakalpojumus. 16% bija spiesti pārskatīt transporta lietošanas paradumus, 15% – ierobežot alkohola patēriņu, bet 13% – retāk apmeklēt ārstus. Vien 7% respondentu norāda, ka taupīšanas dēļ ierobežoja smēķēšanu un vien 2% bija spiesti pārvākties un lētāku mājokli.

“Taupīšana, kur vien iespējams, ir pirmais, ko lielākā daļa cilvēku izvēlas, pieaugot kopējiem izdevumiem. Tomēr aptaujas dati arī liecina, ka 41% respondentu pie augošiem izdevumiem meklē veidus, lai gūtu papildu ienākumus. Biežāk to dara vīrieši un gados jaunāki iedzīvotāji, kam, visdrīzāk, ir vieglāk gan pielāgoties, gan atrast papildu pelnīšanas iespējas uz īsāku laiku. Redzam, ka vien 9% respondentu finansiālās situācijas uzlabošanai ikdienā izvēlas ieguldīt brīvos līdzekļus, lai gan tieši regulārs uzkrājums un ieguldīšana būtu veids kā palielināt savu finanšu “drošības spilvenu”. Gan krāt, gan ieguldīt svarīgi regulāri, un tad pietiks pat ar nelielām summām. Pieaugot izmaksām, tieši “drošības spilvens” var palīdzēt neatteikties no ierastā dzīvesveida,” norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Vēlamais ienākumu līmenis – no 1000 līdz 2000 eiro “uz rokas”

Skatoties uz šo gadu, vairāk nekā 40% iedzīvotāju sagaida, ka viņu izdevumi būs lielāki nekā pērn: 22% domā, ka kopējo izdevumu pieaugums būs līdz 10%, bet 19% uzskata, ka virs 10%. Vien 14% respondentu šogad sagaida izdevumu samazināšanos.

Atbildot uz jautājumu, kādiem jābūt ienākumiem “uz rokas” vienam cilvēkam, lai šobrīd varētu pilnvērtīgi dzīvot un justies finansiāli droši, katrs piektais atbildēja, ka summai jābūt no 500 līdz 1000 eiro. Vairāk nekā trešdaļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pilnvērtīgai dzīvei jāpelna no 1000 līdz 1500 eiro. Savukārt 27% aptaujāto uzskata, ka ienākumiem jābūt no 1500 līdz 2000 eiro. Divreiz mazāk – vien 13% – uzskata, ka finansiāli droši var justies ar ienākumiem no 2000 līdz 3000 eiro un 3% respondentu uzskata, ka pilnvērtīgā dzīve iespējama ar ienākumiem virs 3000 eiro “uz rokas”.

*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada novembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.