Ir noslēgusies Smiltenes pilsētas domes izsludinātā Smiltenes pilsētas zemes vērtību zonējuma projekta sabiedriskā apspriešana.
Ir noslēgusies Smiltenes pilsētas domes izsludinātā Smiltenes pilsētas zemes vērtību zonējuma projekta sabiedriskā apspriešana.
Pagaidām nav konkrēti zināms, cik lielu nekustamā īpašuma nodokli privātpersonas un juridiskas personas maksās pašvaldības budžetā, sākot ar 2006. gada 1. janvāri, — orientējoši divas līdz 2,5 reizes lielāku, salīdzinot ar pašreizējo, aptuveni 1,2 reizes lielāku vai tādu pašu kā tagad.
Izstrādā jaunu zonējuma projektu
To noteiks Smiltenes pilsētas zemes vērtību zonējums, kuru Valsts zemes dienests (VZD) apstiprinās līdz šā gada 15. maijam. Tieši šis dokuments noteiks zemes bāzes vērtību, uz kuras pamata aprēķina zemes kadastrālo vērtību, kas savukārt kalpo par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Zemes vērtību zonējumi kadastrālās vērtēšanas vajadzībām stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī, lai līdz šā gada 1. jūlijam varētu sastādīt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi 2006. gadam.
Valsts zemes dienests (VZD) pēc Smiltenes pilsētas domes pasūtījuma pilsētai izstrādājis jaunu zonējuma projektu. Pašreiz spēkā esošais dokuments tapis 1999. gadā. “Pērn rudenī deputāti lēma, ka nepieciešams aktualizēt zemes vērtību zonējumu. Jauns zonējums vajadzīgs, lai varētu mainīt robežas pirmajai zonai, kas atrodas pilsētas centrā, proti, to paplašināt — iekļaut pirmajā zonā arī kvartālus, kuros atrodas veikals “Saulīte”, kultūras un sporta centrs, tirgus Kalēju ielā un netālu esošās degvielas un gāzes uzpildes stacijas. Taču aktualizācija nozīmē zonējumu pārskatīt kopumā — ne tikai zonas robežas, bet arī zemes vērtības,” skaidro Smiltenes pilsētas domes nekustamo īpašumu speciāliste Ingrīda Ērgle.
Izstrādājot jaunu zemes vērtību zonējuma projektu, VZD pēc speciālas metodikas aprēķināja jaunu zemes vērtību, par pamatu ņemot Smiltenes tirgū notikušos darījumus ar neapbūvētiem nekustamajiem īpašumiem, Smiltenes sociāli ekonomisko situāciju un tās attīstības tendences.
Straujam kāpumam nepiekrīt maksātspējas dēļ
VZD vadās pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņiem vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda sākuma.
“Tirgus dati visprecīzāk parāda reālo situāciju, cik šobrīd maksā zeme. Sākumā projektā bāzes vērtība individuālajai apbūvei Smiltenē palielinājās par trijām līdz trīsarpus reizēm. Mēs ar Juri Zušmani, būdami projekta konsultanti no Smiltenes domes puses, norādījām, ka tāda vērtība ir pārāk augsta un cilvēki to nesapratīs. Tad šo vērtību nedaudz samazināja, un pašreizējā VZD ierosinātajā variantā bāzes vērtība ir divas līdz divarpus reizes lielāka,” skaidro I. Ērgle.
Pirmdien Smiltenes domes sēdē deputāti pieņēma pavisam citu lēmumu, ierosinot VZD izstrādātajā projektā vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamo māju apbūvei bāzes vērtību paaugstināt tikai par 20 procentiem no šobrīd spēkā esošās. Tas ir aptuveni 1,2 reizes vairāk nekā pašreizējā zonējumā. Domes deputāti savu lēmumu motivēja ar iedzīvotāju ierobežoto maksātspēju.
I. Ērgle uzskata, ka VZD šo konkrēto domes lēmumu par 20 procentiem varētu neņemt vērā. “Ir vajadzīga konkrēta motivācija. Ja zonējuma projekta sabiedriskajā apspriešanā priekšlikumus ar konkrētiem pamatojumiem būtu izteikuši nevis četri cilvēki, kā tas notika, bet, piemēram, simts, tad domei būtu reāls pamats lēmuma pieņemšanai. Palielinājuma apmēru nosaka zemes tirgus vērtība. Piemēram, mēs neviens negribam benzīna cenu kāpumu, taču tas notiek, turklāt neatkarīgi no mūsu pirktspējas,” viņa salīdzina.
Lēmumu pieņems sarunās ar domi
To, ka VZD nav pieņemams Smiltenes domes lēmums par minētajiem 20 procentiem, atzīst VZD novērtētājs Romāns Ščerbanis. Arī viņš iesaistījies Smiltenes pilsētas zemes vērtību zonējuma projekta izstrādē, ko veic VZD Vidzemes reģionālā nodaļa.
“Domes lēmums par 20 procentiem neatbilst likuma par nekustamā īpašuma nodokli 4. panta 2. punktam. Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka VZD pēc vienotiem principiem Ministru kabineta noteiktā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda. Smiltenē tirgus uzrāda pavisam citu zemes vērtību, daudz augstāku, nekā izriet no spēkā esošajām zemes bāzes vērtībām. Mums jātiekas ar domi un šis jautājums kopīgi jārisina. Jaunais zonējums līdz 15. maijam jāapstiprina VZD ģenerāldirektoram, pirms tam to saskaņojot ar pašvaldību,” skaidro R. Ščerbanis.
Smiltenes dome VZD lūdz arī jau minētajā projektā mainīt pirmās zonas robežas saskaņā ar pievienoto pielikumu, kā arī atstāt darījumu, iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei pirmajā zonā bāzes vērtību septiņi lati par kvadrātmetru. VZD to ierosina noteikt piecu latu apmērā.
I. Ērgle uzskata, ka pieci lati par kvadrātmetru šajā zonā nav pamatota zemes vērtība. “VZD nebija darījumu ar neapbūvētiem īpašumiem, uz kuriem balstīties, nosakot šo vērtību pirmajā zonā. Taču reāli pilsētas centrā uzceltas pat četras jaunas veikalu ēkas. Tas nozīmē, ka bāzes vērtība šeit varētu būt pat augstāka par septiņiem latiem. Tas palielinātu arī ieņēmumus domes budžetā,” piebilst I. Ērgle.
Ja Smiltenes dome un VZD nevienosies par individuālās apbūves bāzes vērtības lielumu, teorētiski spēkā varētu palikt līdzšinējais zonējums un tajā noteiktās bāzes vērtības.
Smiltenietis Hendriks dzīvo privātmājā. Vairāk par zemes nodokļa palielinājumu viņu satrauc drīzumā visā Latvijā gaidāmā jaunā kārtība, kad arī privātpersonām vajadzēs maksāt vienotu nekustamā īpašuma nodokli par zemi un par ēku. “Jau tā valsts mani spiež maksāt vairākus nodokļus. Es maksāju sociālo nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, akcīzes nodokli par degvielu un pievienotās vērtības nodokli, pērkot pārtiku. Kas attiecas uz zemes nodokli, tas visā Latvijā ir smieklīgi mazs. Zemes nodoklim vajadzētu būt lielākam. Tas cilvēkus spiestu apstrādāt zemi, it īpaši laukos,” domā Hendriks.
