Janvāra sākumā Smiltenes novada pašvaldības policija sadarbībā ar “Smiltenes NKUP” un Valmieras dzīvnieku patversmi organizēja klaiņojošu kaķu keršanu. Patversmē – savās pagaidu mājās – tika nogādāti 11 kaķi. Pēc ziemellatvija.lv ievietotajām konkrētu kaķu fotogrāfijām un portāla redaktores Sarmītes Ozolas gūtajiem iespaidiem Valmieras dzīvnieku patversmē lasītājus satrauca fakts, ja 14 dienu laikā šiem dzīvniekiem netiek atrastas mājas, tiem tiek veikta eitanāzija.
Smiltenē klaiņojošo suņu un kaķu ķeršana tiek organizēta reizi pusgadā, skatoties pēc situācijas un vajadzības. Pēdējā šādā “Ziemeļlatvijai” zināmā reidā vairāki noķertie klaiņojošie kaķi atgādināja labi barotus mājas mīluļus, uz ko norādīja arī vairāki ziemellatvija.lv lietotāji. Drīz vien pilsētā sagūstītos kaķus uz Valmieru devās apraudzīt S. Ozola, lai pārliecinātos kā gūstekņiem klājas un kāds ir to tālākais liktenis. “Salīdzinoši ar citām patversmēm, šo bija grūti atrast. Smiltenes kaķi brīvā vaļā atradās šķūnītī mehānisko darbnīcu tuvumā. Neskatoties uz to, ka vairāki kaķi bija paslēpušies, tos, kurus redzēju, bija mājas – labi baroti, ar skaistu kažociņu un mīlīgi. Nevienam nevajadzīgi, tajā pašā laikā nekur internetā vai medijos neredzēju ievietotu nevienu šī kaķa bildi, kas paātrinātu jaunu māju atrašanu,” stāsta ziemellatvija.lv redaktore, vairāku labdarības akciju, kas saistītas ar palīdzību šādiem dzīvniekiem, iniciatore.Jau tolaik bija zināms, ja pēc 14 patversmē pavadītām dienām, kurās kaķi ir gan siltumā, gan paēduši, pēc viņiem neatnāks saimnieki vai nepaņems jauni, tos iemidzinās. “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valmieras dzīvnieku patversmes pārzini, kura telefonsarunā atklāja, ka nevienam no kaķiem neatradās saimnieks, neviens tos arī nemeklēja. Ir apritējušas jau vairāk nekā 14 dienas un bez vainas vainīgie ir iemidzināti.Uz jautājumu, kāpēc pēc 14 dienām tiek veikta eitanāzija, sieviete atbild, ka šo darbību regulē likumdošana un praktizē visas patversmes Latvijā. “Patversmes uztur līdz divām nedēļām gan kaķus, gan suņus, vairāk naudas nepietiek. Mēs šos dzīvniekus reklamējam sava rajona avīzē, internetā, televīzijā. Protams, visu kaķu bildes mēs nevaram ielikt,” atzīst Valmieras dzīvnieku patversmes pārzine.Pavisam cita prakse ir vērojama Stopiņu novada Līčos esošajā dzīvnieku patversmē, ko apsaimnieko biedrība “Ulubele”. Tur ir pavisam cita politika, neviens no patversmē nokļuvušajiem dzīvniekiem netiek iemidzināts. Patversmes darbinieci Zandu Bērziņu izbrīna dzirdētais, ka eitanāzija esot ierasta prakse visās patversmēs, ko nosaka likums. “Jā, likumdošana paredz, ka dzīvnieku eitanāziju atļauts veikt klaiņojošam dzīvniekam, ja 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais saimnieks vai sameklēts jauns, bet patversmēm ir tiesības izvēlēties, ko darīt tālāk. Mēs neiemidzinām nevienu dzīvnieku, kurš nonāk pie mums, izņemot retos gadījumus, kad tie vairs nav dzīvot spējīgi un ārsts iesaka šo kā labāko risinājumu,” stāsta Z. Bērziņa.Jau gadu “Ulubele”, sadarbojoties ar daudzām citām patversmēm valstī, tostarp Valmieras dzīvnieku patversmi, īsteno projektu, kura ietvaros tapis portāls dzivniekupolicija.lv. Portāls dod iespēju ikvienai patversmei ievietot nomaldījušos, cilvēku pamesto un nežēlībā atstāto dzīvnieku fotogrāfijas, aprakstus un koordinātas, lai tie ātrāk nokļūtu atpakaļ gādīgās rokās. Ikvienam apmeklētājam ir arī iespēja izdrukāt paziņojumu par ievietoto dzīvnieku un pēc tam to izvietot, piemēram, pie ziņojumu dēļa, stabiem vai citām pamanāmām vietām.Izrādās, tas devis vēlamo rezultātu. “Kopš izveidots šāds portāls un daudz aktīvāk tiek ziņots par patversmē nokļuvušiem kaķiem un suņiem, daudz ātrākā laika posmā saimnieki atrod savus pazudušos mīluļus. Šāda reklāma ir ļoti svarīga, jo, ja mēs nefotografētu dzīvniekus un pēc tam neievietotu attēlus sociālajos tīklos, nesadarbotos ar medijiem, tad tā arī klusībā savā Līču mežā, nevienam nezinot, sēdētu,” stāsta “Ulubeles” pārstāve.Viņa pavisam droši zina, ka nevienam no Līčos esošās patversmes komandas neceltos roka kādu no dzīvniekiem iemidzināt. Reklāma internetā neko nemaksā, vienīgi jāiegulda savs darbs. Iedzīvotāju atsaucība esot ļoti liela. Piemēram, draugiem.lv ievietotās fotogrāfijas nereti tālāk iesaka no septiņiem simtiem līdz pat tūkstotš cilvēkiem. Tādējādi mājas izdodas atrast salīdzinoši ātri. Ziemas periodā daudzi labprātāk ņem kaķus, kuri jau ir paaugušies, sterilizēti un vakcinēti. “Jebkuram skaistam un veselam kaķim mājas atrodas, ilgākais, pusotra mēneša laikā. Pie mums, protams, ir arī tādi kaķi, kuri šeit dzīvo gadu, bet suņi – četrus,” saka Z. Bērziņa.Četrus gadus strādājot dzīvnieku patversmē viņa pārliecinājusies, ka līdzās ir daudz atsaucīgu cilvēku, arī no Vidzemes un Smiltenes puses, kuri ne tikai ziedo pārtiku, sedziņas, rotaļlietas dzīvniekiem, bet arī ir gatavi kļūt par labiem saimniekiem kādam no četrkājainajiem draugiem.Taču allaž atradīsies arī tādi cilvēki, kuriem mājas mīlulis kādu dienu kļūs nevajadzīgs. Tāpēc kādā no nākamajiem “Ziemeļlatvijas” numuriem skaidrosim, kāpēc Smiltenē nav dzīvnieku patversmes, cik dārgi tā izmaksā citās pašvaldībās, kā arī to, kāpēc līgums tiek slēgts ar patversmi, kurā pēc 14 dienām kaķus un suņus nogalina, ja reiz pastāv arī citas iespējas.
