No pirmdienas Launkalnes pagasta bibliotēkā atvērta aizvadītā gadsimta pirmajā pusē darinātu rokdarbu izstāde “No vecmāmiņu pūra lādēm”.
No pirmdienas Launkalnes pagasta bibliotēkā atvērta aizvadītā gadsimta pirmajā pusē darinātu rokdarbu izstāde “No vecmāmiņu pūra lādēm”.
Skaistos, pat greznos izšuvumus un tamborējumus, kuru rokraksts ir izteikta rūpība, darinājušas tagadējo launkalniešu dzimtu dažādu paaudžu sievietes. Līdz mūsdienām saglabāto ģimeņu mantojumu vai nu pašas autores, vai arī viņu meitas un mazmeitas uz brīdi uzticējušas izstādei.
“Negaidīju, ka darbu būs tik daudz,” atklāj Launkalnes pagasta bibliotēkas vadītāja Inese Pēča. Launkalniešu Dzidras Plūmes un Ligitas Balteres iedrošināta, viņa sadūšojās un uzņēmās izstādes organizēšanu. Aicinājumam nest senus rokdarbus atsaucās 15 launkalnietes: Līga Klepere, Saulcerīte Klepere, Rasma Pēča, Ruta Graudiņa (viņa atnesa Jāņa Dektera mātes darbus), Velta Rība, Inta Dzērve, Ingūna Baumane, Lilija Graudiņa, Antra Bruņiniece, Dzidra Pērkone, Balva Esīte, Dzintra Grašinska, Sarmīte Nēgele, Velga Janiķe un Inta Stūrīte. “Paldies viņām gan par saviem, gan par dzimtas sieviešu darinātajiem darbiem. Tā ir vērtība, kas saglabāta no paaudzes paaudzē,” izrādot eksponātus, teic I. Pēča.
Nebūtu Launkalnes bibliotēkas telpas tik plašas, visu atnesto rokdarbu parādīšanai nemaz nebūtu vietas. Darbu ir ļoti daudz, un katram ir savs stāsts — gan kāpēc tas tapis, gan ar kādām domām darināts.
Saulcerīte Klepere izstādē izlikusi savus skolas laika izšuvumus. 1943. gadā viņa pabeidza tuvējo Drustu pamatskolu. “Ļoti patika rokdarbi. Atceros, vienu balto darbu man skolā pat nozaga. Bija arī tādas meitenes, kuras negribēja strādāt rokdarbus,” atceras S. Klepere. Kad viņa 15 gadu vecumā pabeidza pamatskolu, Saulcerītes tēvu izveda un meitene viņa vietā bija spiesta pildīt kolhoza normas. Vēlāk rokdarbiem laika pietrūka.
Skatoties izstādi, S. Klepere atceras savu bērnību. Saimes galdautus agrāk vajadzēja darināt lielus, jo pie galda bija daudz ēdāju. “Bērni projām negāja, un ģimenes bija lielas. Pirms kāzām vajadzēja darināt pūru. Kad precējās mammas brāļi, es, toreiz maza meitene, redzēju, ka visās kāzās vecās tantas skatījās, kas katrai līgavai pūrā.”
Izstādi bibliotēkā var aplūkot pa daļām — dvieļus, galdautus, priekšautus, plecu lakatus, cakainus virtuves plauktu aizkarus, mazas un lielas segas un galdautus. Elzas Rības izšūto segu 1927. gada oktobrī Zemkopības ministrija pat apbalvojusi ar Goda rakstu. Jau dvieļi vien ļauj ielūkoties iepriekšējo paaudžu sadzīvē. Izstādē, piemēram, ir maizes dvielis klaipa izņemšanai no krāsns, rupjš kalpu dvielis no pakulām, cerēšanās dvielis, uz kura tā darinātāja izšuvusi savu un iecerētā puiša iniciāli.
Bibliotēkā izveidotajā senistabā skatāma daļa no Kleperu ģimenes veidotā muzeja bagātīgās ekspozīcijas. Līga Klepere zina katra tajā redzamā priekšmeta vēsturi. Daudzas lietas “Kalna Kleperos” ierīkotajam muzejam dāvinājuši atsaucīgi Launkalnes pagasta iedzīvotāji. “Paldies Jūlijai Zariņai un Ertai Skrastiņai par tautas tērpiem,” teic L. Klepere. Arī tie redzami izstādē, tāpat arī Līgas darināti apģērbi. Viņa ar rokdarbiem aizraujas daudzus gadus. “Lasīju, ka agrāk sievietes izšuva tikai latviešu ornamentus, bet vēlāk sāka sekot līdzi pasaules modei — izšuva ziedus, sāka izmantot rokdarbu rāmīti, audumam izvēlējās arī kanvu. Tā laika izšuvumu krāsas neplūk joprojām. Tikai audumu nedrīkst vārīt,” atgādina L. Klepere. Ikviens izstādes apmeklētājs pats var pārliecināties, cik koši uz baltā auduma izskatās pirms daudziem gadiem “uzziedinātas” atraitnītes, rozes un citas puķes.
Izstāde “No vecmāmiņu pūra lādēm” Launkalnes bibliotēkā atvērta visu aprīli. Tajā laipni sagaidīs ikvienu apmeklētāju. L. Klepere rosina atbraukt arī Smiltenes pensionāru klubiņu, kas bieži rīko dažādas izstādes. Bibliotēkā izlikti arī Launkalnes pamatskolas audzēkņu zīmējumi.
