Pirms vairākiem gadiem kādreizējās akciju sabiedrības “Trikātas siers” bijušais vadītājs Juris Kļaviņš mūsu sarunā pieminēja franču piensaimniekus, kuri bija apmeklējuši viņa vadīto uzņēmumu. Franči Trikātā gatavoto sieru ēduši ar gardu muti un nebeiguši slavēt, gan piebilstot, lai par tā piedāvāšanu starptautiskā tirgū pat nedomājot. Tur, lūk, ir viņu siers.To atcerējos, sekojot līdzi pašreizējai ažiotāžai ap Latvijas gaļas kūpinājumiem. Iemesls jaunajiem Eiropas Savienības noteikumiem ir tas pats – Savienības lielvalstu gaļas pārstrādātāji baidās no konkurences. Starptautiskajās pārtikas izstādēs daudzkārt ir atzinīgi novērtēti mūsu kūpinājumi. Protams, ka Eiropas pārstrādātājos, kuri vairs nespēj iztikt bez ķīmijas, tas radīja satraukumu. Iznākumā tapa stingrāki noteikumi. Mūsu politiķi taisnojas, ka regula tika pieņemta pirms trim gadiem un tad nevienu tā nesatrauca. Nesatrauca tādēļ, ka nebija zināma. To nesen presē apliecināja Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka. Arī masu medijos noteiktās normas tieši gaļas kūpinājumiem parādījās vien tagad. Iznāk, ka krāsainās limonādes, kuru krāsviela uz bērnu lūpām paliek kā uzlikta lūpu krāsa, ar ķīmiski iegūtiem šķidrajiem dūmiem apstrādāta gaļa, konservi un saldējumi ar daudzajiem E konservantiem ir veselīgāki, jo tos var tirgot, bet kūpinājumus nedrīkstēs? Absurda situācija. Nespējam aizklapēt narkotisko augu maisījumu bodītes, bet ar vienu regulu varam pārtraukt kūpinājumu ražošanu. Izskatās, ka mūsu Eiropas deputātiem draudzīga eiropiešu uzsišana pa plecu ir svarīgāka par visu pārējo.
