Ko tev – desu vai salātlapu?

Interesējoties par daudziem jau zināmo iniciatīvu – dabai draudzīgas ēšanas izaicinājumu “Neapēd zemeslodi!” –, tā galvenā doma, samazinot gaļas patēriņu un ieviešot dabai draudzīgākus paradumus virtuvē, ievērojami samazinām savu ekoloģisko pēdu, prātā atausa gadījums no dzīves.

Studiju laika draudzene pie sevis uz dārza svētkiem ciemos bija uzaicinājusi bariņu citu draudzeņu. Domājot par vieglu maltīti, ko pasniegt, viņa pirms tam apvaicājās par vēlmēm un piefiksēja, ka viena no draudzenēm ir pārliecināta veģetāriete, pielāgoja arī atbilstošu ēdienkarti. Tika pagatavota dārzeņu zupa, pamatā ar kartupeļiem, burkāniem, zirņiem, protams, bez gaļas.

Tā kā zupas pagatavošanā tika iesaistīti visi dārza svētku apmeklētāji, namamāte pat atnesa un parādīja, kādu buljona kubiņu metīs katlā vārīties. Izvēle bija par labu dārzeņu kubiņam, kas šķietami bijis brīvs no dzīvnieku izcelsmes piedevām. Zupa izrādījās pa prātam veģetārietei. Bet uz galda bija arī citas uzkodas. Uz viena šķīvja bija skaisti sarindotas žāvētas desas šķēlītes, bet blakus tām sagriezts siers. Sieru tu taču vari ēst, Anna? Nē, viņa atbildēja. Kāpēc? Atbilde izskanēja ar šādu domu – tur taču ir kaut kādas gaļas molekulas jau mijiedarbojušās ar siera produktu, un, pēc viņas domām, tas būtu bijis tas pats, kas notiesāt kumosu dzīvnieku izcelsmes produkta. Mēs pārējie pie sevis pasmaidījām, nu nopietni, tik traki var būt.

Viss ir saprotams, katram sava pārliecība un tiesības izvēlēties, ko likt uz sava šķīvja. Nepārprotiet, es neiebilstu pret veģetārismu un vegānismu, bet visu saprāta robežās, jo zināms ka veģetārismam ir raksturīga pozitīva iedarbība uz cilvēka veselību, taču tajā pašā laikā pastāv potenciāls risks uz vairāku uzturvielu deficītu (vegāniskā uztura piekritējiem ir vēl lielāks risks).

Savā laikā pazinu arī citu pārliecinātu veģetārieti, kura to vien darīja, kā stāstīja apkārtējiem par to, cik veselīgi un dabai draudzīgi viņa dzīvo, taču tajā pašā laikā viņai bija slikta imunitāte, jo bieži slimoja.

Atkārtošos, tā ir katra paša izvēle, kādu dzīvesveidu piekopt, vēl jo vairāk apzinātā vecumā. Tomēr neizprotu, kādēļ savam dzīvesveidam vecāki jau no pirmajiem dzīves gadiem grib pakļaut savus bērnus, apzināti izslēdzot no pārtikas dzīvnieku izcelsmes produktus. Ja viņi gribēs būt veģetārieši vai vegāni, tad, manā izpratnē, tam būtu jābūt viņu lēmumam un izvēlei. To, ko augot bērni neuzņem kopā ar pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, pieaugušie mēģina aizstāt, pērkot sazin kādus uztura bagātinātājus, bet kurš var apgalvot, ka tas ir pats labākais variants.