Jaunais mācību gads ir sācies, skolēni ar saviem pedagogiem ir iepazinušies un sākuši mācīties, tomēr vairākiem bērniem paredzētie skolas soli palikuši tukši, jo viņi mācību iestādē nav ieradušies.
Jaunais mācību gads ir sācies, skolēni ar saviem pedagogiem ir iepazinušies un sākuši mācīties, tomēr vairākiem bērniem paredzētie skolas soli palikuši tukši, jo viņi mācību iestādē nav ieradušies.
Iemeslus, kādēļ vairāki pusaudži neapmeklē skolu, pašlaik cenšas noskaidrot Valkas rajona Bērnu tiesību aizsardzības centrs. Centra vadītāja Anita Zvirgzdiņa stāsta, ka cēloņi ir dažādi. “Visvienkāršākā un visātrāk atrisinātā problēma bija tā, ka liela daļa skolēnu par pirmo mācību dienu uzskatīja 4. septembri. Tā kā 1. septembris bija piektdiena, daļa skolēnu, īpaši tie, kuri dzīvo tālāk no mācību iestādes, uz skolu nebrauca,” saka A. Zvirgzdiņa.
Mācās citur, bet dokumentus nenokārto
Vēl daži skolēni savās mācību iestādēs nebija ieradušies tādēļ, ka aizgājuši mācīties citur, bet vajadzīgos dokumentus nav nokārtojuši. “Ministru kabineta noteikumi ir tādi, ka, mainot skolu, iepriekšējai mācību iestādei jāiesniedz jaunās skolas pieprasījums pēc audzēkņa dokumentiem un apstiprinājums, ka skolēns tiešām pieņemts jaunajā skolā. Kamēr šo dokumentu nav, pusaudzis skaitās iepriekšējās skolas audzēknis,” skaidro A. Zvirgzdiņa. Viņa piebilst, ka tādu gadījumu ir diezgan daudz.
Par sāpīgu un grūti risināmu problēmu A. Zvirgzdiņa uzskata pašlaik arvien biežāku parādību, ka bērni dzīvo šķirti no vecākiem. “Vecāki vai nu darba vai kādu citu iemeslu dēļ ir pārcēlušies uz dzīvi citā rajonā, iepriekšējā dzīvesvietā atstājot bērnus. Viņi paliek bez uzraudzības un mācību stundām vairs negatavojas. Nereti pārtrauc arī skolas apmeklēšanu,” apliecina A. Zvirgzdiņa. Viņa uzskata, ka šai problēmai pagaidām tikpat kā nav risinājuma, jo starp valsts rajoniem šajā lietā vēl nav izveidota pilnīga sadarbība.
Sarežģījumus skolēnu uzskaitē rada arī tie vecāki, kuri dodas peļņā uz Īriju kopā ar bērniem. “Visbiežāk skolēniem sakarā ar aizbraukšanu dokumenti no mācību iestādes nav izņemti, jo skola tos uzreiz arī nav tiesīga izsniegt. Ministru kabineta attiecīgie noteikumi paredz, ka tādā gadījumā skolēns mācību iestādes uzskaitē paliek vēl gadu. Ar šādiem gadījumiem saskārusies Strenču vidusskolas vadība,” skaidro A. Zvirgzdiņa.
Mācībās atpaliek un uz skolu neiet
Ir gadījumi, kad bērni gan dzīvo pie vecākiem, bet tik un tā neapmeklē skolu, jo negrib vairs mācīties. “Nedomāju, ka tā ir tikai vecāku vaina. Lielākoties iemesls šādiem gadījumiem ir skolēnu atpalikšana no programmas apguves pirmajās trīs četrās klasēs. Viņi ir automātiski pārcelti uz nākamo klasi, un tad pienāk brīdis, kad apgūstamā viela šiem bērniem vairs nav saprotama. Nespēja uzdoto iemācīties atpalikušajos skolēnos rada pretreakciju, un visbiežāk viņi uz skolu vairs neiet. Kā uzskata psihologi, šādus bērnus motivēt mācīties var ar īpašu viņiem sagatavotu mācību programmu. Šajā sakarā pozitīvi vērtēju vairākās arodskolās izveidotās korekcijas klases. Tas nozīmē, ka šajās arodskolās var iestāties bērni ar septiņu vai astoņu klašu izglītību un līdztekus aroda apguvei iegūt arī pamatskolas izglītību. Šobrīd šāda korekcijas klase ir izveidota arī neklātienes skolēniem Valkas ģīmnāzijā. Ja pēc šādas apmācības būs pieprasījums, domāsim, kā iespējas iegūt izglītību palielināt,” saka A. Zvirgzdiņa.
Viss sākas ar audzināšanu ģimenē
Strenču vidusskolas direktors Jānis Pētersons uzskata, ka mācību programmas, ko daudzi it kā uzskata par grūtām un sarežģītām, nav galvenais iemesls dažu bērnu neiešanai uz skolu. “Viss sākas ar audzināšanu ģimenē. Ja arī bērns bez īpašām zināšanām no sākuma tiek pārcelts uz nākamajām klasēm, tik un tā viņa pasivitātei pret apgūstamo vielu iemesli meklējami vecāku nevērībā, jo viņi nav pratuši izskaidrot izglītības nozīmi. Ja vecākiem būs vienaldzīga bērna izglītība, arī paši skolēni pēc tās nejutīs vajadzību,” saka J. Pētersons.
Savukārt psihologs Jānis Krūmiņš uzskata, ka pašlaik daudziem jauniešiem par brīnumu, kas atrisinās visas problēmas, ir kļuvusi Īrija. “Saka, ka bērni ir vecāku spogulis, un tā ir patiesība. Vairāki bērni, kuru vecāki domā vienīgi par peļņu ārzemēs, pārņem pieaugušo viedokli, ka mācīšanās pašlaik nav tas izdevīgākais darbs. Viņi domā, ka ar lāpstu ārzemēs mirklī atrisinās visas problēmas, tādēļ mācīšanos uzskata par nevajadzīgu apgrūtinājumu. Diemžēl tāda ir mūsdienu situācija,” secina J. Krūmiņš.
