Pārskatot darba piedāvājumus un lasot biznesa ziņas, secināms, ka Latvijā darba tirgus iegūst nepievilcīgas aprises.
Pārskatot darba piedāvājumus un lasot biznesa ziņas, secināms, ka Latvijā darba tirgus iegūst nepievilcīgas aprises.
Pētījumi rāda, ka mazkvalificēto darbinieku algas valstī pēdējā laikā palielinājušās straujāk par kvalificēto speciālistu darba samaksu.
Latvijas darbaspēka straume ārzemju virzienā joprojām neapsīkst. Rezultātā pašu valstī trūkst strādājošo veikalos, būvēs, ēdināšanas uzņēmumos, gateros un tamlīdzīgi. Darba devēji spiesti solīt lielākas algas, lai tikai sameklētu vajadzīgos darbiniekus. Savukārt darba ņēmējiem ar augstāko izglītību rodas rūgtas mieles. Ko dod vairāku gadu studijas augstskolā, ja, piemēram, vistu atkaulotāja Rīgas reģionā nopelna vairāk par provincē dzīvojošu speciālistu ar augstāko izglītību?
Nu labi, var jau izglītotie provinces speciālisti beidzot uzņēmīgi sasparoties un arī pamest tagadējo dzīvesvietu lielākas algas meklējumos. Taču mazkvalificēta darbaspēka algu kāpums ir apliecinājums arī tam, ka Latvijas ekonomiku būtiski balsta nozares, kurās nav vajadzīgs ieguldīt ne intelektuālus resursus, ne tehnikas progresa sasniegumus, kas savukārt veicinātu valsts attīstību.
Visiem zināms, kāpēc ļaudis, it sevišķi lauku un mazpilsētu iedzīvotāji, dodas peļņā uz ārzemēm. Viņi tur nedēļā nopelna tik, cik daudzi te nesaņem pat mēneša algā. Tik lielu latviešu koloniju ārzemēs nebūtu, ja jau no sākuma strādājošo atalgojums Latvijā būtu sabalansēts. Interesanti, cik daudzās no Rīgā izveidotajām “balto apkaklīšu” biroju darbavietām tiek imitēta labi atalgota darbošanās un cik no tām dod reālu labumu valsts attīstībai?
Tagad darba devēji izrādās sēžam pie sasistas siles. Mazo algu saņēmēji dumpojas, brauc uz Īriju un citām zemēm. Parādās idejas par viesstrādnieku ievešanu, kas mazajai Latvijai nebūtu vēlams etniskā sastāva izmaiņu dēļ. Savukārt algu palielināšana tikai mazkvalificētās profesijās var izraisīt negatīvu tendenci — augstākās izglītības vērtības samazināšanos jauniešu vidū. Vai daļai no mūsdienu skolēniem būs vēlme studēt, ja, mācoties mazāk, var apgūt profesiju, kurā maksā vairāk?
