Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un policijai itin bieži nākas uzklausīt viltus izsaukumus.
Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un policijai itin bieži nākas uzklausīt viltus izsaukumus. Šie gadījumi cilvēkiem, kuru misija ir palīdzēt citiem, rada emocionālu pazemojumu, bet valstij itin prāvus materiālus zaudējumus.
“Pašlaik saņemam vidēji vienu viltus izsaukumu nedēļā. Nav īpašu zaudējumu, ja izsaukums ir uz kādu negadījumu Valkā, diemžēl visbiežāk tos saņemam no Sedas. Esam uzstādījuši īpašu datorprogrammatūru, kas reģistrē ne tikai izsaukuma laiku un ieraksta dispečera un zvanītāja sarunu, bet nekļūdīgi uzrāda arī tālruņa numuru, tostarp mobilo sakaru tālruni. Esam vienojušies ar policiju, ka viņiem ziņosim par visiem viltus izsaukumiem,” informē Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis. Viņš žurnālistam nodemonstrēja, kā šī sistēma darbojas. Sarunas ieraksts ir teicamā kvalitātē. Kāds neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) viltus izsaucējs Valkā atteicās nosaukt savu uzvārdu, vien minēja, ka esot Arkadjevičs un dzīvojot Oškalna ielā. Pēc balss spriežot, viņš bija pieaudzis un rīcībspējīgs vīrietis, nevis neaprēķināms pusaudzis.
A. Batalauskis stāsta, ka dispečeri nereti nojaušot — notiek viltus izsaukums —, taču nebraukt nedrīkst. Nedod, Dievs, ja notiks kaut kas slikts — nepatikšanas būs neizmērojamas. Pagaidām vēl tā nav gadījies, bet ir iespēja, ka NMP brigāde tieši viltus izsaukuma laikā nepieciešama vietā, kur apdraudēta cilvēka dzīvība.
Visi izsaukumi nonāk ātrajā palīdzībā, bet dublējas slimnīcas valdes priekšsēdētāja datorā. Tas ļauj kontrolēt, kas notiek NMP.
Jautāta, kā mediķi jūtas, uzzinot, ka izsaukums bijis nepatiess, medmāsa Sandra Strazdiņa atbild ar pretjautājumu: “Kādas var būt sajūtas, ja esmu nokļuvusi muļķes lomā? Iespējams, kāds aiz stūra gardi pasmejas par “izdevušos” joku. Nespēju iedomāties, cik zemu cilvēkam jānokļūst, lai tā jokotos.” Viņas kolēģe feldšere Rita Āpša piebilst, ka šāda rīcība ir nesaprātīga.
Augustā arī Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigādes speciālisti uz viltus izsaukumiem izbraukuši astoņas reizes. “Visos šajos gadījumos degšana netika konstatēta vai bija beigusies. Arī tas uzskatāms par maldinājumu,” informē VUGD Valkas brigādes komandiera vietnieks Aleksandrs Primaks. Viņš uzskata, ka dispečers pēc negadījuma pieteicēja balss intonācijas un citām pazīmēm spēj noteikt, vai izsaukums ir patiess. Diemžēl ne vienmēr. Ja uzrādās zvanītāja tālruņa numurs, tad pieteikums tiek pārbaudīts atzvanot, tomēr ir iespējas dispečeram piezvanīt, lai numurs neuzrādītos. Teorētiski šādos gadījumos ir iespēja rakstīt iesniegumu policijai, kas savukārt vēršas pie sakaru pakalpojumu operatoriem, lai noskaidrotu tālruņa īpašnieku. Tomēr tas netiek praktizēts, jo procedūra ir gara un sarežģīta. Izņēmums bija ziņojums pērnajā mācību gadā par it kā ievietoto bumbu Valkas ģimnāzijā. Par šādu viltus ziņojumu draud reāla brīvības atņemšana uz vairākiem gadiem.
Aprēķināts, ka viens viltus izsaukums rada apmēram 200 latu zaudējumu. Dispečeri itin bieži naktīs uzklausa ķiķinātājas un parunāties gribētājus, kuriem patiesībā jāmeklē psihologa palīdzība.
